Rubenis nav pirmais mācītājs, kurš bija spiests aiziet no amata, pauž Teoloģijas fakultātes dekāne
Foto: LETA

Juris Rubenis, kurš pagājušajā nedēļa iesniedza atlūgumu un aizgāja no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītāja amata, nav pirmais mācītājs, kurš spiediena rezultātā bijis spiests atstāt mācītāja amatu, ceturtdien Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode.

Viņa sacīja, ka par Rubeņa amata atstāšanas iemesliem var spriest tikai pastarpināti, jo nav bijusi tieši iesaistīta šajos procesos. "Tā ir viena no pazīmēm vai rezultātiem tam, kādā virzienā LELB ir gājusi pēdējos 25 gadus, kļūstot teoloģiski iešaurinātāka savā domāšanā," sacīja teoloģe.

Rubenis nav pirmais, kas bijis spiests aiziet no mācītāja amata, bijuši cilvēki, kas baidījušies publiski izteikt savu viedokli, baidoties, ka viņus tad varētu marginalizēt vai izslēgt no baznīcas, ja viņu viedoklis būtu pretējs valdošajam.

Spriežot pēc tām versijām, ko Rubeņa kolēģi ir izteikuši, viennozīmīgi, viņš no LELB mācītāja amata aizgājis spiediena rezultātā.

"Baznīca nenozīmē uzspiestu viedokli, tā nozīmē, ka tu drīksti pats domāt, ka tu pats esi atbildīgs dieva priekšā, ka neviens tev nedrīkst nodiktēt, kas tev jādara. Šīs cilvēktiesības ir izaugušas no baznīcas ticības, pārliecība, ka mēs varam būt brīvi savā ticībā, un šīm tiesībām jātiek aizstāvētām," sacīja Balode.

Balodes skatījumā, šobrīd ir vērojama tendence, ka kaut kādā mērā cilvēks tiek sodīts par savu ticības brīvību un pārliecību, tiek mēģināts uzturēt kādu pareizību vai ticības tīrību. Šāda rīcība ir raksturīga autoritāriem režīmiem, piemēram, nacismam.

"Tā man liekas tāda bīstama tendence, iešana uz šo te pareizību, domas tīrību," sacīja Balode, uzsverot, ka tas ir pat pret ticības būtību. "Ja mēs skatāmies uz Jēzu, tad viņš pievērsās tiem cilvēkiem, kuriem bija nepieciešama viņa palīdzība, nevis tiem, kuri ticēja pareizi," norādīja teoloģe.

Viņa pauda uzskatu, ka baznīcas vidē, un ne tikai LELB, būtu jāpārrunā šie jautājumi.

Savukārt Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls savā "Facebook" kontā norāda, ka Rubeņa "labprātīgā" aiziešana bijusi "rezultāts vairāk kā gadu ilgai plānotai, mērķtiecīgai un ļoti apzinātai kampaņai", kas bijusi vērsta pret Rubeni LELB.

"Šai kampaņai bija savi organizētāji un savi ideologi. Arī leģitīma baznīcas struktūra, kura kļuva par šīs kampaņas centru. Tas viss nenotika kaut kur, bet gan oficiālā baznīcas institūcijā – Rīgas prāvesta iecirkņa mācītāju konventā. Visa šī gada laikā no baznīcas vadības neatskanēja neviena balss, kas pret to iebilstu vai censtos apzināti uzkurinātās emocijas izlīdzināt. Rīgas iecirkņa prāvests Krists Kalniņš, izmantojot sava amata iespējas un resursus gada laikā deva iespēju šai kampaņai iesākties, uzņemt apgriezienus un sasniegt konfrontācijas virsotnes un kampaņas ideologa, Biķeru draudzes mācītāja Aleksandra Bites viedoklim par Rubeni būt dominējošam, nepieļaujot citu viedokļu līdzvērtību," raksta Rozentāls.

"Sākot no 2017. gada bēdīgi slavenā Klusās nedēļas konventa 11.aprīlī šajā un turpmākajos konventos Juris Rubenis aizskarošā un cilvēka cieņu nievājošā veidā vairākkārt tika apsūdzēts par savām un citu autoru paustajām domām un uzskatiem un pat par pasaulē pazīstamiem mākslas darbiem, kas atrodami grāmatās "Ievads kristīgajā meditācijā" un "Viņa un viņš", pieprasot par tiem atbildēt," raksta Rozentāls.

Mācītājs raksta, ka baznīcas konventos vairākkārt izskanējuši aicinājumi pieprasīt bīskapiem atņemt Rubenim mācītāja amatu. Tikai pērnā gada 20. jūnijā uz konventu pirmo reizi tika uzaicināts pats Rubenis.

"Uz viņa lūgumu tomēr rūpīgi izlasīt grāmatu, kuru konvents tā nosoda un sauc par bezdievīgu un postošo Latvijas tautai, bija atsaukušies tikai nedaudzi," raksta Rozentāls, piebilstot, ka "ir grūti pārvērtēt šo konventu diskusiju manipulējošo un naidīgo gaisotni, nespēju ieklausīties, saprast".

"Delfi" jau ziņoja, ka 36 gadu kalpošanas baznīcai mācītāja amatu nolēmis atstāt sabiedrībā iecienītais Rubenis. Viņš LELB arhibīskapam Jānim Vanagam lūdzis atbrīvot viņu no mācītāja amata. Šis lūgums ir pieņemts un apstiprināts, un šobrīd viņš ir Rīgas Lutera draudzes ierindas loceklis.

Tikmēr arhibīskaps Jānis Vanags Rubeņa aiziešanu skaidro ar personīgiem iemesliem, kurus viņam nav uzticēts iztirzāt publiski.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

arhibīskaps Jānis Vanags Latvijas Universitāte Lutera draudze
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form