1987. gada 10. februārī Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks izdeva rīkojumu par Rīgas–Jūrmalas veloceliņa būvniecību, liecina Rīgas pilsētas būvvaldes arhīva dokumenti. Rīkojumā teikts, ka veloceļš ir vajadzīgs, lai attīstītu masu fizisko kultūru un nodrošinātu rīdziniekus ar veselīgas atpūtas iespējām. Rubiks uzdeva institūtam “Pilsētprojekts” izstrādāt veloceliņa projekta variantus, kurus pēc tam kopā ar rīdziniekiem apspriest Pētera baznīcā, kur tobrīd atradās Arhitektūras un pilsētbūvniecības propagandas centrs, lai izvēlētos labāko.
Tāpat pašvaldībai tika uzdots atsavināt zemesgabalus, pa kuriem veloceliņš ies, kā arī laikrakstā “Rīgas Balss” regulāri informēt iedzīvotājus par būvniecības gaitu. Rīkojumā teikts, ka veloceliņa būvniecība jāīsteno, izmantojot pašvaldības resursus, piesaistot Rīgas ražošanas uzņēmumu darbiniekus, kuri varētu ceļu būvēt no darba brīvajā laikā.
Alfrēds Rubiks bija Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs, 1995. gadā viņš notiesāts un sodīts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem par darbībām, kas vērstas uz valsts varas gāšanu. Bijis Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs no 1999. līdz 2015. gadam. Tāpat Rubiks 2009. gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā, kur darbojās kā Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupas prezidija loceklis
“Ideja par veloceliņu man ienāca prātā, braukājot uz Jūrmalu pārpildītos elektrovilcienos. Tie, kuri toreiz brauca, noteikti atceras, ka tie bija pieejami un lēti, bet gaisa vilcienos trūka, viens otrs bija piesvīdis, vēl tā spaidīšanās un grūstīšanās. Un es domāju, kā šos vilcienus atslogot un padarīt braukšanu uz Jūrmalu veselīgāku,” sarunā ar portālu “Delfi” tagad stāsta Alfrēds Rubiks.
Tad viņš kopā ar draugiem braucis uz Lietuvu makšķerēt un pie Ukmerģes šosejas malā ieraudzījis veloceliņu
