Foto: F64
Rugāju vidusskolas slēgšanas gadījumā skolēniem no attālākajiem pagastiem līdz tuvākajai vidējās izglītības mācību iestādei ik dienas var nākties mērot pat 50 kilometrus, pastāstīja Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātā skolēnu skaita vidusskolas klašu atvēršanai apstiprināšana, ja ne šogad, tad turpmākajos gados gan var radīt reālus draudus Rugāju vidusskolas pastāvēšanai. "Ja nākamajā mācību gadā nokomplektēt vidusskolas 10.klasi ar 14 skolēniem varētu izdoties, tad turpmākajos gados, saglabājoties šādām skaitliskajām prasībām pie esošā dzimstības līmeņa novadā, vairs nē," atzīst Kapteine.

Rugāju novada domes priekšsēdētāja uzskata, ka, likvidējot vidusskolu, vidusskolēnu vecākiem automātiski tiks uzlikts papildu finanšu slogs. "Ko mēs teiksim vecākiem? Kā lai vecāki no attālākajiem pagastiem ikdienā nodrošina un cik tas viņiem izmaksās, sava bērna nokļūšana līdz gandrīz 50 vai 80 kilometrus attālajām tuvākajām vidējām mācību iestādēm attiecīgi Balvos vai Rēzeknē un atpakaļ?" ir neizpratnē Kapteine.

Rugāju vidusskolas slēgšana pēc pašvaldības vadītājas domām novadam, protams, būtu smags trieciens. "Rugāju vidusskola nesen ir tikusi nosiltināta, tajā ir izveidota laba materiālā bāze, strādā augsta līmeņa pedagogi. Nav nekāda pamata apšaubīt arī mācību iestādē iegūstamās izglītības kvalitāti. Katru gadu 97% vidusskolas absolventu iestājas augstskolās, kas ir augstāks rādītājs nekā valstī vidēji. Es neredzu pamatu, kādēļ Rugāju vidusskola arī turpmāk nevarētu pastāvēt kā vidējā izglītības iestāde," uzsvēra Kapteine.

Pašvaldības vadītāja nav redzējusi ne pamatojumu, ne aprēķinus, kādēļ vidusskolas klases atvēršanai laukos ir izvēlēts tieši skaitlis 14. Kāpēc nav, piemēram, skaitlis desmit, jo tā tomēr ir lauku vidusskola. Pašvaldība pat ir gatava savu iespēju robežās sniegt mācību iestādei finansiālu atbalstu, lai saglabātu novadā vidusskolu.

Lai risinātu šo Rugāju novadam un tā iedzīvotājiem svarīgo jautājumu, vietējās pašvaldības vadītāja ir tikusies gan ar iepriekšējo izglītības ministri, gan arī plāno tikties ar pašreizējo. "Nevar visas lauku vidusskolas mērīt ar vienu mērauklu - 14 skolēni klasē," pārliecināta Kapteine.

Kā ziņots, lai sakārtotu Latvijas skolu tīklu, IZM rosinājusi ieviest minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai.

Pagaidām IZM pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupai piedāvā apspriest pirmos iespējamos variantus. Tie paredz, ka vidusskolas klasi republikas nozīmes pilsētas skolā varētu atvērt, ja tajā pieteiksies 22 bērni, reģionālās nozīmes attīstības centros - 18 bērni, bet novados - 14 bērni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!