“Vienīgā līdzība ir attēla pārnešanas tehnika. Vienīgais paņēmiens, kā dabūt kustīgu bildi uz akmens, ir gaismas stars no projektora. Šajā ziņā es neesmu oriģināls – identiskas metodes ļoti bieži tiek lietotas scenogrāfijā un interjeru dizainā. Glezniecībā tā ir eļļa uz audekla, šajā gadījumā - gaisma uz granīta. Projekta spēks ir tekstā un intonācijā. Galvenā sāls ir akmeņu stāstos, nevis tehnikā,” portālam “Delfi“ norādīja Stendzinieks.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit