SAB 2010.gada pārskata publiskajā daļā norādīts, ka pēdējo gadu nozīmīgākā pretizlūkošanas lieta, kas saistīta ar nelegāļu aktivitātēm Latvijā, ir par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētās Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma lieta. Nelegāļi ir ārvalstīs iesūtīti izlūkdienesta virsnieki, kuri slēpj savu patieso identitāti, darbojas kā citas valsts piederīgie un viņiem nepastāv nekāda redzama saikne ar patieso izcelsmes valsti, skaidro SAB.
Simma lietas izmeklēšanā iesaistījās arī SAB, un, lai gan Simms par nodevību notiesāts jau 2009.gadā, SAB pretizlūkošana arī pērn turpināja darbu, lai pārbaudītu visus lietas ietvaros iegūtos faktus, kuriem ir saikne ar Latviju.
SAB vēsta, ka Simma izlūkošanas aktivitātes vadīja Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālis Sergejs Jakovļevs, kurš no 2000. līdz 2008.gada vidum periodiski uzturējās Latvijā. Jakovļevs uzdevās par Portugāles pilsoni no Spānijas "Antonio de Jesuss Amurett Graf", kurš savam piesegam kā darbavietas norādīja starptautiskas investīciju un tirgus izpētes kompānijas, kā arī uzdevās par pētniecisko žurnālistu.
""Potenciālais investoru piesaistītājs" vai "pētnieks-žurnālists" Latvijā vāca informāciju lielākoties par ekonomikas jomu, tai skaitā par reģiona enerģētikas projektiem izstrādes vai plānošanas stadijā," vēsta SAB. SAB pērn turpināja apzināt personu loku, ar ko Latvijā tieši vai pastarpināti bija kontaktējies Jakovļevs, lai iegūtu pēc iespējas precīzākas ziņas par to, kāda informācija būtu varējusi nonākt Krievijas specdienestu rīcībā.
SAB atsūtītajos attēlos redzams nelegālis Jakovļevs un Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Valērijs Zencovs, kurš vadīja Simma izlūkošanas aktivitātes pirms Jakovļeva. Izmeklējot lietu, SAB aptaujāja virkni Latvijas iedzīvotāju, ar kuriem bija kontaktējušies attēlos redzamie vīrieši. Tomēr pieļaujot iespēju, ka visas šo izlūku aktivitātes Latvijā nav apzinātas, SAB aicina atsaukties Latvijas iedzīvotājus, kas bijuši pazīstami ar šīm personām un ar kuriem SAB līdz šim nav sazinājies. SAB lūdz saziņai izmantot e-pastu info@sab.gov.lv .
Ārpus NATO un ES esošu valstu specdienesti pērn izlūkošanu veica arī no izlūkdienestu pārstāvēto valstu teritorijas, vēsta SAB. Piemēram, izlūkdienestu virsnieki var doties īslaicīgos braucienos uz Latviju. Tāpat sākotnējais kontakts ar Latvijas valsts piederīgajiem bieži tiek dibināts tieši izlūkdienesta pārstāvētās valsts teritorijā.
Ar īpaši vērtīgiem informācijas avotiem un kontaktpersonām, kuras izdevies iesaistīt sadarbībā, izlūkdienestu virsnieki parasti organizē tikšanās ārpus Latvijas. Gan uzsākot sākotnējos kontaktos, gan attīstot tālāko sadarbību, izlūki visbiežāk slēpj savu piederību specdienestiem, vēsta SAB.
Pērn ar Latvijas iedzīvotāju palīdzību SAB ieguva informāciju par fotorobotā redzamo personu, kura ir tikusies ar Latvijas valsts piederīgajiem Krievijas teritorijā. SAB ir pamats uzskatīt, ka šī persona ir Krievijas izlūkdienesta virsnieks vai darbojas specdienestu uzdevumā. Patiesā šīs personas identitāte SAB nav zināma, bet, uzsākot kontaktus, viņš ir stādījies priekšā kā kādas Krievijas politiskās partijas veidota inovāciju projekta konsultants.
SAB zināms, ka šī persona vākusi izlūkošanas ziņas par Latvijas iekšpolitiku, īpašu interesi izrādot par politiskajām aktualitātēm priekšvēlēšanu laikā. Tāpat persona meklējusi piekļuvi Latvijas drukātajiem medijiem, lai tajos publicētu noteiktus rakstus.
SAB aicina atsaukties Latvijas iedzīvotājus, kuri Sanktpēterburgā, Maskavā vai Pleskavā ir tikušies ar attēlā redzamo vīrieti, un viņš ir izrādījis interesi par politiskajām norisēm, Latvijas medijiem vai līdzīgām specifiskām tēmām. Arī šajā gadījumā SAB saziņai lūdz izmantot e-pastu info@sab.gov.lv .