Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pērn piecos gadījumos atteicies izsniegt pieeju valsts noslēpumam un vēl divos gadījumos atteicis piešķirt pieeju NATO un ES klasificētajai informācijai, liecina SAB pagājušā gada darbības pārskats.
Personu pārbaudes, lai izsniegtu speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, veic visas trīs valsts drošības iestādes. Pirmās kategorijas speciālās atļaujas, balstoties uz visās valsts drošības iestādēs veiktajām pārbaudēm, izsniedz tikai SAB. 2021. gadā SAB kopā izsniedza 957 speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tajā skaitā 257 pirmās kategorijas speciālās atļaujas.
2021. gadā SAB pieņēma piecus lēmumus par atteikumu pieejai valsts noslēpumam.
Valsts drošības iestādes lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu vai anulēšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura lēmumu iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
2021. gadā tikai viens no SAB pieņemtajiem lēmumiem tika apstrīdēts ģenerālprokuroram, kas SAB pieņemto lēmumu atzina par likumīgu un pamatotu. Neviens lēmums netika pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā.
Priekšnosacījums NATO un ES klasificētās informācijas sertifikāta saņemšanai ir speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam esamība.
SAB kā vienīgā valsts drošības iestāde izsniedz sertifikātus darbam ar NATO un ES klasificēto informāciju un personu pārbaudes atbilstībai NATO un ES drošības prasībām ietvaros veic personas valsts noslēpuma pārbaudes lietā iekļautās informācijas analīzi un papildus nepieciešamās informācijas ieguvi gala lēmuma pieņemšanai.
Pērn SAB izsniedza 1548 sertifikātus darbam ar NATO klasificētu informāciju, 1500 sertifikātus darbam ar ES klasificētu informāciju. Pagājušā gadā SAB atteica piešķirt pieeju NATO un ES klasificētai informācijai divos gadījumos, bet 30 gadījumos pieeju NATO un ES klasificētajai informācijai piešķīra uz saīsinātu laiku.
SAB 2021. gadā kā īpaši kritiskus riskus attiecībā pret personām, kurām ir piešķirama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam vai sertifikāts pieejai NATO vai ES klasificētajai informācijai, izceļ personu aizraušanos ar azartspēlēm, personu pārmērīgas parādsaistības, tostarp, ātros kredītus vai neskaidru finanšu darījumus.
Tāpat kā riski minēti personu regulāri kontakti vai braucieni uz Krieviju, Baltkrieviju, NVS valstīm, Ķīnu, kā arī melošana vai informācijas slēpšana.