Pēdējā mēneša laikā valdības rīcība Covid-19 krīzes pārvaldībā tiek vērtēta gan kā pārāk stingra, gan arī kā pārāk vāja, secināts pētījumu centra "SKDS" veiktajā iedzīvotāju aptaujā.
Pētījumu centrs "SKDS" no 19. oktobra līdz 7. novembrim ar telefona starpniecību aptaujāja 1003 respondentus vecumā no 15 gadiem, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret Covid-19 pandēmiju un valdības rīcību tās ierobežošanā.
Vērtējot valdības darba atbilstību, cīnoties ar Covid-19 radīto apdraudējumu, par atbilstošām rīcībām salīdzinoši biežāk tika atzītas ierobežojumu kontrole (27%), lēmumu pamatotība (25%), sabiedrības informēšana (23%) un vakcinācijas procesa vadība (20%). Turpretī mazāk nekā 10% par atbilstošu rīcību atzina atbalstu ierobežojumu skartajiem iedzīvotājiem (9%) un ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem (7%), kā arī lēmumu savlaicīgumu (7%).
Domājot par Covid-19 situāciju pēdējā mēneša laikā, valdības rīcības stingrība izpelnījusies pretrunīgu vērtējumu, proti, 29% to atzinuši par pārāk stingru, bet 26% – par pārāk vāju. Salīdzinot attieksmi atkarībā no vakcinācijas statusa, vērojams, ka vakcinētie to biežāk atzinuši par pārāk vāju (30%), bet retāk – par pārāk stingru (24%).
Vaicāti par lokdauna ieviešanas nosacījumiem, tādus apstākļus kā slimnīcu kapacitātes pārsniegšana un liels inficēto skaits par pietiekamiem atzina vairāk nekā puse aptaujāto. To, ka mājsēde nebūtu jāievieš, uzskatīja tikai 8%. "SKDS" atzīmē, ka aptaujas laikā jau tika īstenoti pastiprināti ierobežojumi.
Gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija neuzlabosies vai kļūs vēl sliktāka, 27% aptaujāto atbalstītu vēl stingrāku ierobežojumu ieviešanu, bet 48% – esošo saglabāšanu. 13% uzskatīja, ka ierobežojumi būtu jāatceļ. Arī šajā gadījumā "SKDS" secinājis, ka vakcinētie nedaudz biežāk atbalsta stingrāku ierobežojumu ieviešanu (31%), bet retāk – to atcelšanu (9%).
Lūgti raksturot situācijas pasliktināšanās gadījumā nosakāmo ierobežojumu mērķauditoriju, vairāk nekā puse (51%) uzskatīja, ka tie būtu jāattiecina uz visiem, 14% – ka tikai uz daļu, bet 21% atbildēja, ka ierobežojumi būtu jāattiecina uz visiem, bet daļai tie būtu jānosaka stingrāki.
Novērtējot jau esošo ierobežojumu taisnīgumu pret viņiem pašiem, respondentu viedokļi dalījās – 12% tos vērtēja kā absolūti netaisnīgus, bet 16% – kā absolūti taisnīgus. Aptaujā secināts, ka absolūtais vairākums uzskata, ka viņi ir ievērojuši noteiktos ierobežojumus.
Detalizētāk vērtējot noteiktos ierobežojumus, "SKDS" secina, ka kritiskāk tika vērtēti tādi pasākumi kā attālinātās mācības skolās un bērnudārzu pakalpojumi tikai tiem bērniem, kuru vecāki nevar strādāt attālināti. Gandrīz vienlīdz bieži pozitīvi un negatīvi vērtējumi sniegti arī tādiem ierobežojumiem kā interešu izglītības un sporta nodarbību aizliegums un skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas aizliegums.
Vismazākās pretenzijas iedzīvotājiem radīja izklaides un atpūtas vietu darbības aizliegums, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi tikai līdzņemšanai.
Vienlaikus aptauja apliecina pretestību lēmumam ļaut darba devējam atlaist nevakcinētu darbinieku, arī tad, ja tam ir jāatrodas regulārā saskarsmē ar klientiem vai regulārā saskarsmē ar citiem darbiniekiem. Arī vakcinēto respondentu attieksme nav viennozīmīga – ja iespēju atlaist darbiniekus, kam ir regulāri jāsaskaras ar klientiem, atbalstīja 39%, bet neatbalstīja 34%, tad par gadījumiem, kur darbinieks ir regulārā saskarsmē ar citiem darbiniekiem, iespēju viņus atlaist atbalsta 32%, bet neatbalsta – 38% vakcinēto respondentu.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā pēcsvētku nedēļā Latvijā par 26% palielinājies vakcinācijas pret Covid-19 temps, taču turpinājis kristies pirmreizēji sapotēto cilvēku īpatsvars, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati, kuri gan tuvāko dienu laikā vēl tiks papildināti.
Tāpat vēstīts, ka patlaban valstī pret Covid-19 vakcinēti 935 153 jeb 91% no valstī nodarbinātajiem, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotie dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
