Viņu sauc Dainis. Otrs portāla "Delfi" sarunbiedrs ir vienības komandiera labā roka Jurģis. Abi dienestu vienībā sākuši vienlaikus vairāk nekā pirms 10 gadiem. Iepriekšējā pieredze gan katram sava – Dainis sākotnēji dienējis obligātajā dienestā, arī Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), Jurģis pabeidzis psihologus, strādājis ar policiju un armiju nesaistītā darbā. Pirms "Omegas" Jurģis cielējis uz Aizsardzības akadēmiju, bet tomēr lēmis sākumā iegūt civilo profesiju. Vienībā sākotnēji Jurģis bijis pārrunu vedējs, bet tagad ir komandiera vietnieks.
Raksturu atšķirība starp abiem ir jūtama. Jurģis runā vairāk, Dainis, šķiet, ar svešiniekiem labprātāk nerunātu vispār. Jurģim ir mierīga un labi nostādīta balss. Liekas, viņš visu laiku sarunājas ar kādu, kurš jānomierina, jāpanāk, ka netiek izdarīts kas tāds, kas vēlāk būs jānožēlo.
No pacietīgas gaidīšanas līdz zibenīgai reakcijai
Kā svarīgāko snaipera rakstura iezīmi Dainis izceļ psiholoģisko noturīgumu. "Ne vienmēr, kad sēdi ārā, laikapstākļi ir patīkami. Ir reizes, kad ārā jāsēž 24 stundas. Ir jābūt iekšējam mieram," viņš aizdomājas. Vaicāts, vai viņš visu mūžu bijis mierīgs un nosvērts, viņš atsmej: "Tas laikam nāk ar gadiem, bet salīdzinoši – jā. Protams, svarīga ir ne tikai šī viena īpašība. Mūsu darbā vispār uz visu ir jāskatās plašāk, jādomā uz priekšu, jāizvērtē katra situācija. Neteiksim, ka katrs darbs ir pilnīgi citāds, bet katrā, nenoliedzami, vienmēr ir jauni elementi – jāpieņem lēmumi par pozīciju, vietas izvēli, ekipējuma izvēli."
Labākā scenārija gadījumā snaiperiem jāturas vismaz divatā, bet daudzās situācijās lēmums jāpieņem pašam. "Tāpēc arī ir treniņi, lai pirms tam varētu iziet cauri visām stadijām. Neviens jau priekšā nepateiks," rezumē Dainis.
"Teiktu, ka esam nenormāli auguši un nenormāli attīstījušies."
Lūgts pastāstīt par interesantākajām operācijām, Dainis norāda: "Katra ir citāda. "Interesants" vispār ir tāds dīvains vārds. Ir bijušas bīstamākās, kur uz tevi šauj, bet tās nav interesantas. Grūtākās ir tās, kurās ilgi jāsēž un jānovēro, nevari nekur aiziet. Piemēram, diennakti nevari ne īsti pakustēties, ne piecelties. Par laimi, Latvija ir mierīga valsts, šobrīd Latvijā terorisma draudu līmenis ir zems, pārāk bieži nesaskaramies arī ar ķīlnieku situācijām. Es saku – par laimi, bet Eiropa nāk aizvien tuvāk."
Viņam nācies savā pozīcijā sēdēt un novērot vairāk par diennakti no vietas. "Bez pārtraukuma kādas 30 stundas," atminas Dainis. Šāda taktika piemērota, piemēram, laupīšanu gadījumos, kad "jābūt acīm uz objektu", bet tehniku kādu iemeslu dēļ nav iespējams uzstādīt. "Nav noteikts, kad nāks, mēs izvirzāmies pirms tam un gaidām – atbrauks vai neatbrauks, vai būs kāda papildinformācija. Ir bijis, ka atbrauc, ir bijis, ka neatbrauc," atminas "Omegas" kaujinieks.
Jautāts par operācijām, kas uzreiz nāk prātā, Dainis atceras aizturēšanas operāciju Limbažos. Visā Latvijas teritorijā ilgstoši uzdarbojās bruņots noziedzīgs grupējums, kas aplaupīja privātmājas. Grupējuma galvenā iezīme bija, ka viņi darbojās policijas formās – pieklauvēja pie durvīm un kad saimnieks atvēra durvis, tad izmantojot vardarbību, notika bruņota laupīšana. Saņemot informāciju par iespējamu nākamo uzbrukuma objektu, piesaistīta "Omega", kas izvietojusi pie objekta slēpni. Kad laupītāji pārsteigti, viņi mēģinājuši bēgt. Viens no laupītājiem izvilcis "Nagan" revolveri un sācis šaut uz kaujiniekiem. "Tā bija viņa liktenīgā kļūda," piebilst Dainis .
Vienība regulāri piedalās bruņotu personu aizturēšanās, personu nolaupīšanas situāciju risināšanā, kā arī ik pa laikam ķīlnieku krīžu risināšanā. Kā piemēram atmiņā Dainim nāk ķīlnieku krīzes uz jahtas Baltijas jūrā, kuras risināšana izvērsusies apjomīga, jo operācijā sadarbojušies gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), gan Valsts robežsardzi. "Paldies Dievam, situācija atrisinājās bez upuriem," nosaka Dainis.
Portāls 'Delfi' iemēģina roku šaušanā
Izmēģināt savu roku šaušanā no 100 metru attāluma ar vienu no vienības snaiperu ieročiem bija arī portālam "Delfi". Ārā sniga, bija auksts. Pirms tam vienības kaujinieks novada instruktāžu – kur liekama aptvere, kā aptverē liekamas patronas, kur mēlīte, kur stobrs, kā darbojas tēmeklis, kur jāliek rokas, kur jāatbalsta ieroča gals, kā ieroci pārlādē un visbeidzot kā jāspiež mēlīte. Tad vēl nedrīkst aizmirst laikapstākļus – sniegu, vēja ātrumu u.c. Viņš uzmet man aci, un nosaka: "Vispār tas jāzina, bet profesionāļiem."
Kaujinieks iedod skaņu slāpējošās austiņas. Taču pie katra šāviena (arī sava izšautā) tāpat satrūkstos. "Tev šitā būs visu laiku?" mazliet iesmejas Dainis. Apguļoties pozīcijā uz zemes pie tur novietotā ieroča un pieliekot rokas pie aukstā metāla, nosalušie pirksti liek par sevi manīt.
Kaujinieks pieregulē tēmekli, ieroča augstumu. Ieroča galam jāatspiežas pret plecu, kaut kur starp pleca kaulu un atslēgas kaulu. Mazliet pakūņājos pa zemi kamēr trāpu pareizajā kaulā. Ieskatos tēmeklī, neko neredzu. Ieroča pozīcija jāpieregulē. Mēģinu pati, bet īpaši labi nevedas. Tas it kā neesot smags – tikai kādi pieci seši kilogrami.
Izmēģinot šaut stāvus, ierocim stāvot uz trijkāja, manas "sapņu pilis" sagrūst. Ja guļus pozīcijā likās, ka būs labi, tad stāvus labi nebūs nekas. Turi, cik stabili gribi, ierocis tāpat kustās, ieskatoties tēmeklī, mērķis visu laiku "peld". Ievelku elpu un aizturu to – tas nelīdz. Izpūšu ieelpoto gaisu un aizturu elpu – vēl sliktāk. Aizturu elpu pusieelpā – vislabākā opcija, ierocis trīsuļo minimāli, bet pilnībā uz vietas mērķis, skatoties tēmeklī, tāpat nav. Izšaujot pirmo reizi, noraustas viss – gan es, gan ierocis. Labā ziņa – esmu pieradusi pie šāvienu skaņas. Sliktā ziņa – ieskatos tēmeklī, liekas, ka nekur nav trāpīts. Pārlādējot un pēc tam ieskatoties tēmeklī, secinu, ka mērķis pazudis vispār. Atkal to (cerams īsto, jo blakus stāv vēl citi) atrodu, mēģinu vēlreiz. Tāpat nekā, un, šaujot stāvus, no pieciem šāvieniem tā arī nevienu netrāpīju.
Par ekipējumu nesūdzas
Pēdējos gados "Omegas" ekipējums ir samērā augstā līmenī – adekvāts uz citu Eiropas valstu fona, tajā skaitā ieroči, ekipējums, spectehnika. Kaut vai, runājot par tik elementārām lietām kā apģērbu, tas ir strauji uzlabojies, stāsta Jurģis. Piemēram, ziemā tas sastāv no vairākām kārtām. "Es, piemēram, lieku kaut ko rezervei līdzi. Ja, piemēram, līdz pozīcijai jāiet kilometrs, tad, dabiski, iesvīsti, tāpēc visu uzreiz nevelc. Ņemu somu ar ekipējumu līdzi. Gadiem krātā pieredze ļauj saprast, ko atkarībā no uzdevuma vajadzēs, jo – kad iegulies, tad iegulies," stāsta Dainis. Varētu likties, ka jaunpienācējiem bez pieredzes klājas grūtāk, taču viņš paskaidro, ka jaunie uzreiz uzdevumos nebrauc. Pēc atlases ir apmācība, kursi, sacensības, kurās viņi sevi pierāda, un tikai tad var sākt domāt par reālo darbu.
Arī Jurģis apliecina, ka tehniskais nodrošinājums ir strauji uzlabojies. Varētu vēl attīstīt grupas ekipējumu, bet individuālais ir ļoti labā līmenī.
Izsijā tikai labākos
Pārsvarā vienībā vietu atrod visi, kas tikuši cauri atlasei, tomēr dažreiz gadās arī tā, ka cilvēks "laika gaitā pats saprot, ka viņam patiesībā tur nemaz nav jābūt". Kopš novembrī sāktās atlases kampaņas dienestam "Omegā" bija pieteikušies aptuveni 100 pretendenti, bet no tiem augstākā izglītība, kas ir viena no pamatprasībām dienestā, ir apmēram vienai desmitajai daļai. Jurģis uzskata, ka regulējumu, iespējams, vajadzētu mainīt, nosakot, ka dienestā "Omega" var uzņemt personas arī bez augstākās izglītības, bet ar noteikumu, ka tās to iegūst jau dienesta laikā.
Patlaban vienībā "Omega" dien arī sievietes, bet starp kaujiniekiem viņu nav. Jurģis atminas, ka iepriekš viena sieviete gājusi uz kaujinieku atlasi un beigās atnākusi vienībā par pārrunu vedēju.
Vienība gan atļauj kaujinieku atlasē startēt arī sievietēm, bet viņām jāvar izpildīt tādus pašus uzdevumus kā vīriešiem. Jurģis arī norāda, ka mūsdienu sporta tendences, piemēram, krosfits, pierāda, ka sievietes var uztrenēties ļoti labā līmenī – tā ka pat daudzus vīriešus "var iedzīt kompleksos".
Taujāts, kā vienību raksturotu kolēģi no citām policijas struktūrām, Jurģis pārliecinoši atbild: "Teiktu, ka esam nenormāli auguši un nenormāli attīstījušies." It īpaši tas noticis pēdējo sešu septiņu gadu laikā. Tam priekšnoteikums, kā skaidro Jurģis, ir aktīva darbība Eiropas pretterorisma tīklā "ATLAS", regulāras nodarbības, apmācības un kompleksās mācības. Ņemot vērā pēdējo gadu situāciju Eiropā, ir parādījusies papildus izpratne par nepieciešamību attīstīt pretterorisma kapacitāti, tajā skaitā arī pēc Eiropas standartiem "īpašās intervences vienības" - Latvijā tā ir "Omega".
Liela nozīme vienības attīstībā ir arī jaunajai paaudzei. Lai arī kandidātu vidējais fiziskās sagatavotības līmenis esot krities, jaunā paaudze ir ambiciozāka, mērķtiecīgāka, vairāk apzinās savu vērtību un noteikti labāk orientējas tehnikā.
Ļoti maz ir tādu kandidātu, kas izgājuši atlasi, bet pārdomājuši par dienestu vienībā. "Tie, kas izgājuši, grib strādāt, bet ir vietas privātajā sfērā, kur piedāvā mazliet lielāku atalgojumu. Priekš policijas mums ir pietiekami labs atalgojums. Protams, vienmēr to var vēlēties lielāku. Attiecīgi privātie dažreiz pacenšas un to izmanto, mēģinot pārvilināt," nosaka Jurģis.
Skatpunkts no ēku jumtiem un ūdens dzīlēm
Savulaik pēc dibināšanas 1992. gadā "Omega" bija Valsts drošības dienesta (VDD) pakļautībā un Valsts policijas paspārnē nonāca tikai 2003. gadā. "Omega" joprojām sadarbojas ar VDD, kad specdienests to piesaista. Visbiežāk policijas vienības kaujinieki tiek izmantoti citu valstu augstu amatpersonu vizīšu laikā. Piemēram, tieši "Omegas" snaiperi novēro notiekošo no ēku jumtiem un ūdens dzīlēm.
Noslēgumā vaicāti, vai viņu ģimenes zina, ar ko abi vīrieši nodarbojas, Jurģis atzīst, ka pilnībā to ir grūti noslēpt. "To, ka cilvēks nesēž un neraksta papīrus, var redzēt. Regulāri nedēļu pazūd uz mācībām, visu laiku sporto un trenējas – to jau nevar noslēpt. Vispārīgos vilcienos nojauš, ka ne gluži kabinetā sēž," skaidro Jurģis. Tomēr, kā piebilst Dainis: "Viens ir zināt, kādā sfērā strādā, cits – zināt, ko konkrēti dari. Tas arī nav jāstāsta."
Brīvajā laikā Jurģis nodarbojas ar sportu, šobrīd aizraujas ar garo distanču skriešanu un ielu vingrošanas elementiem. Tāpat brīvajā laikā paralēli darbojas psiholoģijas jomā, ārpus policijas.
