Foto: Publicitātes attēli
Sabiedriskās zinātnes aktivitātēm jābūt maksimāli iekļaujošām, aptverot visas iesaistītās puses – zinātniekus, sabiedrību un valsts pārvaldi, tā 4. jūnijā uzsvēra pētnieku grupa no 24 valstīm, pulcējoties starptautiskā konferencē Cēsīs.

"Sabiedriskā zinātne ir ne vien vērtīgs datu ievākšanas resurss, kas atvieglo pētnieku darbu, bet tas arīdzan izglīto dažādas sabiedrības grupas par zinātnes procesiem un to lietderību iezīvotāju ikdienas uzlabošanai," norāda Vides risinājumu institūta (VRI) pētniece un sabiedriskās zinātnes pasākuma Cēsīs organizatore Baiba Prūse.

Nepieciešams uzlabot sadarbību zinātnē gan nacionālā, gan internacionālā līmenī, pauž pētnieki, kas konferencē, kura pulcēja ap 60 nozares ekspertu, izstrādājuši savus ieteikumus sabiedriskās zinātnes attīstībai. Tāpat tika norādīts, ka jāvelta darbs vienotu standartu izveidei, lai sabiedrības ievāktie dati būtu pietiekami kvalitatīvi un tos varētu izmantot zinātniskā izpētē.

Vairāk nekā 150 dabas foto un stāstu dienā


Viens no redzamākajiem sabiedriskās zinātnes piemēriem Latvijā ir dabas novērojumu platforma "Dabasdati.lv", kurā reģistrējušies vairāk nekā 8000 cilvēku. Tajā ikviens ir aicināts dalīties ar saviem novērojumiem dabā, sākot ar putnu un dzīvnieku foto, un beidzot ar stāstiem un jautājumiem par pļavas augu un ērču sugām. Šobrīd cilvēki platformā ar saviem novērojumiem dalījušies jau vairāk nekā 665 tūkstošu reižu jeb vairāk nekā 150 novērojumu dienā, kopš portāla darbības uzsākšanas 2008. gadā.

Kā skaidro Latvijas Dabas Fonda projektu vadītāja Ilze Priedniece, šos novērojumus izmanto gan tie, kam dabas pētīšana ir hobijs, gan arī zinātnieki, kuriem cilvēku iesniegtie dati palīdz veidot pētnieciskos darbus. Tādā veidā portāls ir interesants abām pusēm - novērotāji izglītojas, bet eksperti iegūst datus, ko izmantot pētniecībā. VRI gan norāda, ka ne visus datus iespējams tiešā veidā pielietot zinātniskajai izpētei, kas ir viena no galvenajām motivācijām vienotu sabiedriskās zinātnes standartu izveidei.

Tāpat nereti gadās, ka cilvēki dabā sastop kādu sugu, ko konkrētajā apvidū nebija manījuši, vai pat ziņo par it kā pilnīgi jaunas sugas parādīšanos. Šādos brīžos brīvprātīgie eksperti nāk talkā ar savu skaidrojumu par to, kas īsti ticis novērots. Tā, piemēram, izrādās, ka pašā Rīgas sirdī - Lielajos kapos - vismaz kopš 2014.gadā sastopami vistu vanagi. Arī "Delfi" aculiecinieki ne reizi vien fiksējuši interesantus skatus dabā, tostarp novērojuši vanagus gan Purvciemā, gan arī Pļavniekos un pat uz Valdemāra ielas.

Konference Cēsīs norisinājās Starptautiskās sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju jomā COST akcijas "Sabiedriskā zinātne radošuma, zinātniskās pieejas un inovāciju attīstībai Eiropā" ietvaros. Akcijas ietvaros eksperti arī izstrādās grāmatu, kas apkopos Eiropā pastāvošos sabiedriskās zinātnes izaicinājumus, kā arī atbalsta rīkus to risināšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!