Lai veicinātu sabiedrības saliedēšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi ieviest starpkultūru izglītību visos līmeņos, kā arī izstrādāt un ieviest dažādas vadlīnijas publiskajā pārvaldē.
To paredz IZM sagatavotais sabiedrības saliedēšanas plāns, ar ko ceturtdien žurnālistus iepazīstināja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Starpkultūru izglītības elementus paredzēts integrēt gan pirmsskolu izglītības programmās, ieviešot esošo labo praksi, gan latviešu un mazākumtautību skolās, profesionālās un augstākās izglītības iestādēs. Paredzēts ieviest starpkultūru kompetences apguves pasākumus mūžizglītībā un nodrošināt arī attiecīgu materiālu pieejamību.
Daļu no pasākumiem IZM plāno paveikt esošā budžeta ietvaros vai par Eiropas naudu, bet, piemēram, starpkultūru izglītības ieviešanai latviešu un mazākumtautību skolās būtu nepieciešami 38 tūkstoši latu.
"Starpkultūru izglītība plāna izpratnē ietver ne vien pedagogu starpkultūru kompetences attīstību un starppriekšmetu saikni mācību priekšmetu saturā vien, bet arī izglītības iestādes kā organizācijas kultūras izmaiņas par labu dažādību veicinošai videi," teikts IZM plānā.
Ķīlis ceturtdien žurnālistiem norādīja, ka daļa no ilgstošiem sarežģījumiem Latvijā ir saistīti ar uzticēšanās trūkumu valstij un līdzcilvēkiem, taču uzticēšanās un saliedētība ir mērāma un ietekmējama lieta. Tāpēc IZM izveidojusi sabiedrības saliedēšanas plānu, jo, panākot lielāku sabiedrības saliedētību, daļa no problēmām atrisinātos pašas no sevis.
"Zatlera Reformu partija jau no paša sākuma par vienu no galvenajiem mērķiem noteikusi saliedētību, šādu plānu mēs izstrādātu pat tad, ja strādātu Zemkopības ministrijā," teica Ķīlis.
IZM mēģinās saliedēt sabiedrību, izmantojot izglītību kā resursu.
Viens no galvenajiem plāna mērķiem ir veidot sabiedrību, kurā valda savstarpēja uzticēšanās, nosakot, ka saliedētība Latvijā nav vien latviešu un nelatviešu jautājums, bet tai ir arī liela nozīme valsts ekonomiskajai izaugsmei.
Ministrija arī apņēmusies popularizēt latviešu valodu, kā arī kombinācijā ar naturalizēšanos motivējošiem pasākumiem nepilsoņiem veicināt latviešu valodas apguvi. Iecerēts arī veidot naturalizācijas partnerības starp valsti un iedzīvotāju nepilsoni, lai stimulētu tā vēlmi iegūt pilsonību.
Lai kontrolētu un laicīgi izvērtētu plāna punktu izpildes sniegto ieguldījumu, IZM apņēmusies regulāri apkopot statistikas datus, lai nepieciešamības gadījumā varētu ieviest izmaiņas.
Paredzēts, ka pēc plāna izpildes piekļuve valsts un pašvaldību pakalpojumiem mazākuma grupu pārstāvjiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būs kļuvusi vienlīdzīgāka. Īstenojot plānā iekļautos punktus, paredzēts panākt, ka etniskais dalījums vairs nav populārs ne Latvijas medijos, ne politikas, ne ekonomikas jomā.
Sabiedrības saliedētības plāns izstrādāts pērnā gada beigās.
Komentējot, kāpēc saliedētības programmas tapšanā netika iesaistīta Kultūras ministrija (KM), kuras pārziņā arī ir sabiedrības integrācijas jautājumi, ministrs uzsvēra, ka IZM izstrādātais plāns ir citādāks ‒ tas nedublē KM iecerētos un jau paveiktos pasākumus, un tajā visi jautājumi ir par to, kā saliedēt sabiedrību, izmantojot izglītības jomu, kas KM piedāvājumā nav plaši aplūkoti.
"Plānā iekļautas lietas, kas līdz šim nav īstenotas," piebilda Ķīlis un norādīja, ka IZM sabiedrības saliedētības plāns tapis, konsultējoties ar Kultūras ministriju.
IZM sabiedrības saliedēšanas plānā iekļauti dažādi pasākumi 2012. līdz 2014.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
