Foto: Valsts kanceleja

Lai arī Ministru kabinets otrdien, 21. decembrī, vēl neskatīja scenārijus dzīvei pēc ārkārtējās situācijas beigām, tomēr valdības sēdes laikā izvērtās diskusijas par iespējamo turpmāko rīcību, ja gadījumā strauji aug saslimstība ar Covid-19 jauno paveidu omikronu. Diskusijās ministri un uzņēmēju organizāciju pārstāvji sprieda par sabiedrības veselības aizsardzību, vienlaikus neskarot ekonomikas intereses.

Otrdien valdība uzklausīja epidemiologa Ņikitas Trojanska prognozes, kas liecina, ka jaunais Covid-19 paveids omikrons Latvijā visvairāk varētu izplatīties janvārī, bet lielākais hospitalizācijas pīķis varētu būt februāra otrajā nedēļā. Prezentācijas nobeigumā Trojanskis secināja, ka balstvakcīnas un augstas efektivitātes ierobežojumi izskatās pēc vienīgā, bet individuāli nepietiekama risinājuma omikrona izplatības kontrolēšanai. Tāpat viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams gatavot veselības sistēmu lielam hospitalizāciju pieaugumam februārī.

Sēdes laikā ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja kolēģus nejaukt ierobežojumus un aizsardzības pasākumus. Viņš skaidroja, ka ierobežojumi nozīmē slēgt ekonomiku un ieviest mājsēdi, turpretī aizsardzības pasākumi nozīmē tādus pasākumus, kas pasargātu cilvēkus, ko iespējams īstenot ar vakcinācijas, tostarp balstvakcinācijas veicināšanu, un otrs pasākums ir kvalitatīvu sejas masku valkāšana.

Premjera ieskatā, Latvijā maldīgi sabiedrībai atļauts valkāt auduma sejas masku, jo tās nepasargā no inficēšanās. Viņa ieskatā, būtu jāpieņem skaidrākas vadlīnijas, kas paskaidrotu, ko īsti nozīmē "sejas maska".

Tāpat Kariņš pieļāva, ka gadījumā, ja valdība lemtu par aizsardzības pasākumu veicināšanu, tad varētu atlikt vai samazināt ekonomikas ierobežošanu.

Slimību profilakses un kontroles centra eksperts Jurijs Perevoščikovs atzina, ka bez vakcinācijas papildus pasākumi omikrona ierobežošanai būtu distances ievērošana, kvalitatīvu masku lietošana, sevišķi tur, kur nav iespējam starp cilvēkiem nodrošināt distanci.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valstij ir iespējams īstenot dažādus drošības pasākumus, piemēram, uz Ziemassvētku laiku kontrolēt omikrona nonākšanu Latvijā no citām valstīm. Tāpat Pavļuts norādīja, ka arī vakcinācijas veicināšana joprojām ir Veselības ministrijas dienaskārtībā, tāpēc patlaban notiek gatavošanās komunikācijas kampaņai par balstvakcinācijas nepieciešamību.

Vienlaikus Pavļuts aicināja gatavoties papildus pasākumu ieviešanai, kā arī veselības nozarei jāgatvojas gaidāmajam saslimstības pieaugumam. Ministra ieskatā, Operatīvajai vadība grupai būtu jāizstrādā konceptuāli priekšlikumu scenārijam, ja Latvijā izplatās omikrons.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atzina, ka ekspertu prognozes par omikrona izplatības ietekmi uz saslimstības pieaugumu un slimnīcu noslodzi liecina par to, ka ir jārod atbildes risinājumi. Ministrs piekrīt premjera paustajam, ka ir jāveicina balstvakcinācija un kvalitatīvu sejas masku valkāšana, vienlaikus rēķinoties, ka nākotnē varētu būt nepieciešams īslaicīgi ieviest mājsēdi.

Noklausījusies Trojanska prezentāciju, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone secināja, ka divi Covid-19 paveidi – delta un omikrons – nevar pastāvēt vienlaicīgi, jo omikrons pārņems delta variantu. Viņa piebilda, ka tādējādi lipīgākais, bet vieglākais omikrons ņems virsroku pār delta variantu.

Kariņš gan norādīja, ka no Trojanska prezentācijas nevar iegūt indikācijas, ka omikrons ir maigāks. Arī Trojanskis atzina, ka LDDK ģenerāldirektores apgalvojumam nav pamata.

Tāpat kā iespējamu risinājumu omikrona izplatības mazināšanai darba devēju organizācijas pārstāve piedāvāja skolēnu brīvlaika datuma maiņu.

Vienlaikus Meņģelsone aicināja, ka, lemjot par turpmākajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, Latvijas lēmumi būtu jāsinhronizē ar Lietuvu un Igauniju. "Ja Latvija izdarīs kaut ko vienu, bet Lietuva un Igaunija savādāk, tas nestrādās," sacīja LDDK vadītāja.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis norādīja uz valdības līdz šim pieļautajām kļūdām epidemioloģiskās drošības pasākumu noteikšanā, piemēram, aizliedzot brīvdienās un svētku dienās strādāt tirdzniecības centriem. LTRK pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmēju organizācija neatbalsta tādu situāciju regulējošu politiku, kas balstīta sajūtās, nevis datu analīzē.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pievienojās uzņēmēju organizāciju pārstāvju paustajam, ka valdības turpmākie lēmumi par epidemioloģiskās drošības pasākumiem būtu jāsamēro ar kaimiņvalstīs ieviestajiem ierobežojumiem, lai izvairītos no tādas situācijas kā patlaban, kad Latvijas iedzīvotāji dodas saņemt pakalpojumus uz Lietuvu vai Igauniju.

Vitenbergs atzina, ka viņš saprot bažas par epidemioloģisko situāciju, tomēr viņš rosināja izstrādāt divus scenārijus attiecībā uz tautsaimniecību, proti, pirmais paredz atļaut strādāt visām nozarēm epidemioloģiski nedrošajā jeb "sarkanajā" režīmā. Savukārt otrs scenārijs paredz, ka, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, uzņēmumi zinātu, kādos apstākļos tiks pieņemti ierobežojoši lēmumu, un Ekonomikas ministrija attiecīgi izstrādās atbalsta pasākumu paketi.

Komentējot Latvijas lēmumu sinhronizēšanu ar kaimiņvalstīm, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) piebilda, ka katrai valstij ir savi apsvērumi, kāpēc tās ievieš vienus vai otrus ierobežojumus, turklāt ministrs pauda skepsi, ka Latvija varētu uzspiest savu epidemioloģiskās drošības modeli kaimiņvalstīm. Tāpat ministrs norādīja, ka Baltijas valstu sadarbība prasītu politisko izšķiršanos par to, vai Latvija būtu gatava piekāpties un neievērot savas valsts ekspertu priekšlikumus.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda atbalstu Vitenberga priekšlikumam – pirms lemt par ierobežojumiem Latvijā, būtu jāņem vērā kaimiņvalstīs ieviestie ierobežojumi. Reirs norādīja, ka Baltija valstis atrodas vienā ekonomiskajā telpā, turklāt kaimiņvalstīs ieviesto ierobežojumi ir maigāki. Viņš arī kritizēja Latvijas pieeju prasīt uzrādīt Covid-19 sertifikātu, lai persona varētu iepirkties lielveikalā.

Reiram bija ari iebildes par plāniem attiecībā uz prasībām ieceļotājiem. "Ja slēdzam ciet Latvija lidostas, tad jāslēdz arī kopējā robeža ar Igauniju un Lietuvu, jo pretējā gadījumā ierobežojam vienu ielidošanas punktu, bet viesus vai līdzpilsoņus mudinām izmantot kaimiņvalstu lidostas," secināja Reirs.

Finanšu ministrs informēja, ka viņš valdības sēdes laikā mēģināja rezervēt vietu Pērnavas SPA un tas bijis izdarāms. "Mēs sakām, ka omikrons ir Igaunijā, bet ierobežojot iedzīvotājus Latvijā, dzenam viņus uz Igauniju, lai ved omikronu uz Latviju," teica Reirs, uzsverot, ka Latvijā ierobežojumiem ir jābūt saprotamiem, nevis tādiem, kas kaut ko aizliedz.

Arī Rinkēvičs pievienojās kolēģa paustajam, atzīstot, ka kaut ko aizliedzot Latvijā, "mēs spiežam" iedzīvotājus izbraukt no valsts, kā rezultātā viņi atgriežas ar "dāvanu". Ārlietu ministrs aicināja domāt par "stimuliem", lai nemudinātu iedzīvotājus doties ārpus Latvijas. "Esmu skeptisks, ka mums izdosies kaut ko aizkavēt, ja veicinām cilvēku aizbraukšanu uz kaimiņvalstīm. Man ir sajūta, ka mums ir jābūt līdzsvarotākiem," secināja Rinkēvičs.

Kariņš gan aicināja nepārspīlēt, jo valdība šodien nelemj par robežu slēgšanu, bet gan prasību par negatīvu Covid-19 testu visiem tiem, kas plāno ieceļot Latvijā. "Mēs mēģinām pasargāt cilvēkus un nerunājam par ekonomikas ierobežojumiem, jo pēc iespējas darīsim visu, lai to būtu mazāk vai tie tiktu atlikti," uzsvēra premjers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!