Sabiedriskais pasūtījums, kura nodrošināšanai sabiedriskajiem medijiem ik gadu no valsts budžeta tiek piešķirti vairāk nekā 20 miljoni eiro, netiek izmantoti mērķtiecīgi, pēc revīzijas atzinusi Valsts kontrole. Latvijas Radio un LTV atzīst - Valsts kontroles revīzijas secinājumi ir nepatīkami, bet ne pārsteidzoši.
No valsts budžeta 2017. gadā sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai Latvijas Radio tika piešķirti 7,4 miljoni eiro, bet Latvijas Televīzijai (LTV) - 14,5 miljoni eiro.
Valsts kontrolē uzskata, ka sabiedriskā pasūtījuma plānošanā iztrūkst vienotas pieejas gan no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes puses (NEPLP), gan no LTV un Latvijas Radio. Sabiedriskā pasūtījuma plānošanas process būtu jāveic kā vienots darbību kopums, kam primāri jāatbilst sabiedrības vajadzībām un interesēm, nevis kā atsevišķas daļas atbilstoši darba organizācijai LTV un Latvijas Radio.
Ir svarīgi izzināt daudzveidīgas sabiedrības vajadzības un intereses, neaprobežoties tikai ar jau esošo skatītāju un klausītāju viedokļu un vajadzību novērtēšanu. Ekspertu vērtējumā jēdziens "sabiedriskais labums" ir viena no pamata lietām, lai izprastu sabiedriskā pasūtījuma būtību un noteiktu, cik labi sabiedriskie mediji kalpojuši sabiedrībai.
Medijam ir jāspēj pildīt sabiedriskā pasūtījuma uzdevumu, vienlaikus saglabājot savu brīvību un atbildību par tāda satura radīšanu, ko sabiedrība uzskata par vajadzīgu, atzina Valsts kontrole.
Revīzijas ziņojumā skaidrots, ka LTV stratēģiju nav iespējams pilnībā izmantot kā pamatdokumentu darbības ilgtspējīgai un mērķtiecīgai plānošanai un organizēšanai trīs gadu periodam, sekmējot stabilu kapitālsabiedrību attīstību. Tāpat stratēģijas trūkums liedzot Radio vadībai kvalitatīvi plānot tā darbību.
Ziņojumā teikts, ka abu sabiedrisko mediju stratēģijā konstatētie trūkumi liedz iespēju to vadībai to izmantot kvalitatīvai kapitālsabiedrības darbības plānošanai un organizēšanai vidējam termiņam, kā arī Padomei veikt efektīvu šo kapitālsabiedrību darbības uzraudzību un novērtēšanu.
Valsts kontroles revidentu ieskatā izstrādātā LTV stratēģija un secīgi tās izpildes uzraudzības trūkums neliecina par atbildīgu un mērķtiecīgu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ilgtspējīgas darbības plānošanu un īstenošanu, bet faktiski ir tikai formāla normatīvā akta prasības izpilde.
Tāpat radio vadība nav nodrošinājusi skaidru, sistemātisku un mērķtiecīgu raidījumu satura kvalitātes izvērtējumu, tādējādi neveicinot noteiktā mērķa, satura kvalitātes uzlabošanas, sasniegšanu.
Valsts kontroles ieskatā, tas, ka Latvijas Radio sabiedriskā pasūtījuma finanšu plānā iekļauj tikai raidījumu veidotāju atlīdzības izmaksas, bet LTV - atlīdzības, komandējumu izdevumus, pakalpojumu un materiālu izdevumus, tehnikas izdevumus, neļauj novērtēt, vai sabiedriskajam pasūtījumam piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti ekonomiski.
Valsts kontrole, analizējot darba kapitāla rādītājus, atzinusi, ka kapitālsabiedrībai ir nepietiekams finansējums un tā nespēj pastāvēt bez papildus finansējuma piešķīruma. 2016. un 2017. gadā LTV un Latvijas Radio no citām institūcijām saņēma vairāk nekā 2,2 miljonus eiro.
Revīzijas noslēgumā Valsts kontrole sniegusi ieteikumus gan NEPLP, gan pašiem LTV un Latvijas Radio. Tā revīzijas ziņojumā, piemēram, minēts, ka sabiedriskajiem medijiem būtu nepieciešams pilnveidot vidēja termiņa darbības stratēģiju atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tādā veidā sekmējot ilgtspējīgu un kvalitatīvu kapitālsabiedrības darbību un pārdomātu finanšu resursu plānošanu un izlietošanu.
Valsts kontroles revīzijas secinājumi ir nepatīkami, bet ne pārsteidzoši – konstatētās nepilnības par 2016. un 2017. gadu ir bijušas Latvijas Radio valdes dienaskārtībā jau kopš stāšanās amatā pērnā gada oktobrī, portālam "Delfi" skaidro Latvijas Radio Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Aile.
"Uz šo brīdi ir apstiprināta Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģija, pavasarī ieviesta jauna darba samaksas sistēma, sakārtoti sponsorēšanas un reklāmas jautājumi, tāpat pasūtīta jauna metodoloģija raidījumu vērtēšanas kārtībai. Tālāka procesu sakārtošana paredzēta jaunajā Latvijas Radio vidēja termiņa darbības stratēģijā, tostarp sadarbojoties ar Latvijas Televīziju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi," Aile atklāj.
Savukārt Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzsver, ka sabiedrisko mediju hroniskais līdzekļu trūkums gadu desmitiem nav ļāvis plānot investīcijas. "Lielākā daļa pieprasījumu tehnikas atjaunošanai, IT sistēmu attīstībai un ēkas renovācijai budžeta prioritāšu izvērtēšanas kontekstā ir noraidīti. Faktiski jāatzīst, ka uzņēmums no valsts budžeta puses tiek finansēts nepietiekamā apmērā," skaidro Klapkalne.
"Atšķirībā no līdzšinējā uzstādījuma veicināt sabiedrisko mediju satura konkurētspēju, Valsts kontrole ir likusi paskatīties uz sabiedriskajiem medijiem, to plānošanas un attīstības jautājumiem, no cita skatupunkta, aktualizējot jautājumus par finanšu pietiekamību,tehnoloģisko attīstību un sabiedriskā pasūtījuma pārvaldību," portālam "Delfi" skaidro LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.
LTV gan uzskata, ka Valsts kontroles ziņojums neaprobežojas tikai ar sistēmiskiem nozares uztādījumiem. "Kā minēts gan Valsts kontroles ziņojumā, gan kā tika uzsvērts preses konferencē, mēs jau esam veikuši virkni uzlabojumu – aktualizēti izcenojumi un kopš šī gada 1. janvāra darbojas pilnveidotā darba samaksas sistēma," uzsver LTV valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos Ivars Priede.
LTV valde atzīst, ka, lai izpildītu visas rekomendācijas, priekšā ir ļoti daudz darba, tomēr ieteikumi tiek uztverti kā ceļa karte tuvākajam laikam. Valde arī uzsver, ka lielākais ieguvums no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ir uzstādījumi par ilgtermiņā pietiekama un prognozējama finansējuma nepieciešamību sabiedrisko mediju redakcionālās neatkarības kontekstā.