"Astoņas sabiedriskās organizācijas pēc tikšanās ar tieslietu ministru sagaida, ka Dzintars Rasnačs turēs ministrijas solījumu par to, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem Latvijā netiks radīts jauns "notāru nodoklis", ko paredzēja iecere noteikt, ka visi nekustamā īpašuma darījumi būtu obligāti jāapstiprina notariālā kārtībā pie notāra, tam piešķirot 0,5% atlīdzību no darījuma vērtības. Trijās darba grupās bija radies priekšstats, ka reforma tiek virzīta tikai ar vienu mērķi - sabiedrībai uzlikt jaunu nodokli, kura labticīgie ieguvēji ar deviņiem miljoniem eiro ieņēmumiem gadā būtu vienīgi notāri," norādīja NNĪAA.
Pēc tajā paustā, ja Tieslietu ministrija, virzot reformu, tomēr pieturēsies pie šī Zvērinātu notāru padomes nosacījuma par obligātu notariālu aktu darījumos, tad organizācijas apsvērs iespēju vērsties pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, lūdzot iejaukties reformas tālākā virzīšanā.
"Ar ministru mums saskan kopīgi reformas mērķi – ēnu ekonomikas mazināšana nekustamo īpašumu darījumu slēgšanā, darījumu tiesiskuma un drošības uzlabošana, tādā veidā samazinot krāpniecības riskus, kā arī pašu darījumu slēgšanas vienkāršošana. Tai pat laikā pilnīgi nepieņemama ir vienas šauras profesijas – notāru – interešu lobēšana ar mērķi iegūt monopolstāvokli un finanšu labumu. (..) Šāds lēmums par obligātu notariālu aktu būtu precedents mūsu tiesiskuma sistēmai, jo ir pretrunā Civillikuma būtībai un apdraud valsts šī brīža tiesiskuma principus. Esam jau kā sabiedriskas organizācijas paudušas savu redzējumu, kā uzlabojot esošo sistēmu, var sakārtot nekustamo īpašumu darījumu jomu, piemēram, virzoties uz elektronisku darījumu reģistrēšanu un informācijas tūlītējas nodošanu zemesgrāmata," klāstīja NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.
Neizpratni par virzīto reformu Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā paudušas vairākas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Daba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.
"Mums līdz šim bija radusies sajūta, ka runājam ar sienu. Mēs esam astoņas sabiedriskas organizācijas, kas pārstāv iedzīvotājus kopumā dažādos Latvijas reģionos, uzņēmējus, nekustamo īpašumu jomu un valsts tiesiskumu. Mūsu bažas un iebildumi tiek uzklausīti, bet tālāk jau tiek virzīts tikai vienas profesijas interesēs – notāru. Mēs esam profesionāļi savā jomā, un līdzšinējie priekšlikumi mūs nepārliecināja. Tagad gaidām nākamo darba grupas sēdi. Vēlos uzsvērt, ka šī brīža Zvērinātu notāru padomes piedāvājums ir pretrunā valsts interesēm par virzīšanos uz elektronisku pārvaldi, bet ar noteikumu par obligātu notariālu aktu liek mums atgriezties akmens laikmetā" sacīja Grīnvalds.
Savukārt Latvijas Zvērinātu notāru padomē (LZNP) aģentūrai BNS pavēstīja, ka argumenti pret nekustamo īpašumu darījumu reformu nav pārliecinoši.
"Esošā situācija nekustamo īpašumu darījumu jomā ir nenormāla, ēnu ekonomikas dēļ tā rada milzīgus zaudējumus gan valstij, gan Latvijas iedzīvotājiem, un par reformas nekavējošu nepieciešamību liecina virkne konkrētu kliedzošu skaitļu," pauda padomē.
LZNP un SKDS pētījumā 2015.gadā noskaidrots, ka 37% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar darījuma līguma summas samazināšanu. Turklāt vairāk nekā 7% no tiem paši ir samazinājuši darījuma summu, lai ietaupītu uz nodokļu rēķina. Aptuveni 10% gadījumu noslēgtie darījumi netiek reģistrēti zemesgrāmatā, jaunā īpašnieka īpašumtiesības netiek nostiprinātas, un valsts nodeva netiek iekasēta vispār.
Pēc padomē paustā, no piedāvātās reformas būtiski ieguvēji būtu Latvijas iedzīvotāji tāpēc, ka tā ievieš ne tikai drošāku, ērtāku un vienkāršāku sistēmu nekustamo īpašumu pirkuma darījumos, bet arī zemākas kopējās procesa izmaksas, ieviešot zemākas zemesgrāmatu valsts nodevas un samazinot maksājumus pie notāra, līdzīgi kā tas ir Igaunijā un Lietuvā.
"Maldinošs ir pārmetums, ka šī reforma nāk par labu tikai lielos darījumos Rīgā. Izmaksas vairāk nekā par 40% varētu samazināt, piemēram, darījumā ar 50 000 eiro vērtu īpašumu Liepājā vai vairāk nekā par 20%, piemēram, darījumā ar 7000 eiro vērtu īpašumu Gulbenē," sacīja LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Padomē uzsvēra, ka savukārt notāru pieejamību nodrošina notāru skaita atbilstība valsts un sabiedrības vajadzībām, notāru biroju atrašanās visā valsts teritorijā, kā arī moderno tehnoloģiju lietošana. Tas ļauj piedāvāt ērtu pieraksta sistēmu, kā arī sniegt konsultācijas pa tālruni un dzīvesvietā, ja cilvēkam ir veselības problēmas, pārvietošanās ierobežojumi vai kādi citi šķēršļi notāra biroja apmeklējumam.
"Ja darījums būs noslēgts notariālā formā, notārs ziņas zemesgrāmatai iesniegs digitāli, un klientam nekur nebūs jādodas. Turklāt klienti var brīvi izvēlēties sev tuvāko vai tīkamāko notāru. Līdz ar to apgalvojums, ka reforma var veicināt papildu apgrūtinājumus, ir nesaprotams. Tieši administratīvo šķēršļu samazinājums ir vēl viens būtisks ieguvums, īstenojot reformu, un tas ir svarīgi ne tikai iedzīvotājiem, bet arī komersantiem, kam nekustamo īpašumu darījuma noslēgšanas un izpildes procesā septiņu iestāžu vietā būs jāapmeklē vien divas (nekustamo īpašumu aģents un notārs)," informēja LZNP.
Ziņots, ka Rasnačs ar sabiedriskajām organizācijām trešdien pārrunāja virzīto notāru reformu.
Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kurā tiek vērtēta Latvijas Zvērinātu notāru izstrādātā nekustamo īpašumu darījumu reforma. Reformas pamatā ir vēlme izskaust negodprātīgus darījumus nozarē, kad ar viltu tiek izkrāpti īpašumi. Tostarp paredzēts noteikt notāru atlīdzību 0,5% apmērā līguma slēgšanas brīdī, kas nozīmē, ka īpašuma pircējam būtu jāmaksā ne tikai 2% valsts nodevu, bet vēl papildus par notāra līdzdalību darījumā.
