Viņaprāt, tādējādi politikas veidotāji veiksmīgāk varētu nodrošināt daudzveidīgas mediju vides izveidi Latvijā un efektīvāk risināt valsts drošības jautājumus. Atšķirību uzskaitījums ļautu arī noteikt katram mediju veidam nepieciešamos atbalsta veidus, mērķus un sasniedzamos rezultātus.
Ņesterovs norādīja, ka ir jānošķir, ka komerciālo mediju mērķis ir peļņas gūšana, bet sabiedrisko mediju mērķis - tāda satura nodrošināšana, kas nepieciešams sabiedrībai, lai pastāvētu demokrātiska valsts.
LTV satura redaktore Rita Ruduša pozitīvi novērtēja pamatnostādnēs atzīmēto finansējuma palielinājumu, tomēr uzsvēra, ka ir nepieciešams norādīt arī atskaites punktu, ko vajadzētu sasniegt, palielinot finansējumu. Pēc LTV vadības domām, šim atskaites punktam vajadzētu būt tam, cik lielu auditoriju sasniedz sabiedrisko mediju saturs. Ruduša norādīja, ka Latvijā sabiedriskā medija sasniegtās auditorijas apjoms krietni atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, kas ir izskaidrojams ar mazo finansējumu. "Mūsu ierosinājums ir tiekties uz to, lai sasniegtās auditorijas apjoms būtu vismaz 80% no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem plānošanas periodā, uz kuru attiecas Mediju politikas pamatnostādnes," stāstīja Ruduša, norādot, ka, vērtējot sasniegto auditoriju, jāņem vērā arī interneta kā informācijas, tostarp ziņu, ieguves vietas lielā nozīme.
Kā norādīja Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) vadītāja Sanita Jemberga, asociācijas biedri uzskata, ka ir jābūt vienotam sabiedriskajam medijam. Jemberga uzsvēra arī finansējuma palielinājuma nepieciešamību.
Jau ziņots, ka Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļa saņēmusi 13 iesniegumus Mediju politikas pamatnostādņu apspriešanā. Ieteikumu iesniedzēji uzsvēruši nepieciešamību nošķirt elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus regulētāja un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja funkcijas. Kā principiāli jaunus ierosinājumus Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis raksturoja priekšlikumu nošķirt komerciālo un sabiedrisko mediju mērķus. Putnis uzsvēra, ka sabiedrībai ir svarīgi iepazīties ar šo nošķīrumu, bet viņam nav skaidrs, ko ar šo nošķīrumu varētu panākt.
Priekšlikumu iesniedzēji norādījuši arī uz valsts atbalsta nepieciešamību privātajiem medijiem, kas tiktu īstenots ar Mediju atbalsta fonda palīdzību.
Kā ziņots, KM līdz šodienai veica Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam projekta sabiedrisko apspriešanu.
