Līdzīgi kā šī gada septembrī, kad Saeima vairākas stundas otrajā lasījumā debatēja par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojektu un kad par to nobalsoja 87 deputāti, arī ceturtdien, 19. novembrī, izskatot likumprojektu galīgajā lasījumā, par tā pieņemšanu nobalsoja 87 deputāti no visām frakcijām, bet pret balsoja tikai divi.
Izskatot 37 priekšlikumus likumprojekta galīgajam lasījumam, lielākās debates izvērtās par diviem jautājumiem – viens no tiem bija principāls strīds par to, vai sabiedriskā medija galveno redaktoru apstiprina amatā medija valde vai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc valdes ieteikuma. Tā kā viedokļi šajā ziņā atšķīrās arī valdošās koalīcijas iekšienē, arī atbildīgajā komisijā par šo jautājumu domas dalījās līdzīgi, tādēļ būtībā strīds tika izlemts Saeimas sēdē. Tikai "Attīstībai/Par!" un "Saskaņa" balsojumā atbalstīja viedokli, ka galvenā redaktora izvēle ir pilnībā valdes kompetencē, bet Saeimas vairākums nobalsoja par to, ka galveno redaktoru amatā apstiprinās SEPLP pēc valdes ieteikuma.
Otrs lielāko debašu objekts ceturtdienas sēdē, kas raisīja brīžiem emocionālas un plašākas diskusijas par sabiedrības saliedētības tēmu un krievu valodas lietojumu Latvijā, bija Regīnas Ločmeles (S) priekšlikums, ka sabiedriskajiem medijiem vienu no programmām vai tās daļu atvēl raidījumiem svešvalodās. Deputātu vairākums ar balsojumu atbalstīja jau iepriekš likumprojektā iekļauto formulējumu, ka vienu programmu vai daļu vienas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās.
Saeimā pieņemtais likums paredz, ka Latvijā tiks nodalīta sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzība, sabiedrisko mediju uzraudzībai izveidojot īpašu padomi triju cilvēku sastāvā. Likumprojekts arī paredz noteikt jaunu kārtību sabiedrisko mediju valdes un galvenā redaktora iecelšanai, kā arī ombuda izveidošanai. Likums stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Salīdzinājumā ar pirmo lasījumu likumprojekts piedzīvojis virkni būtisku pārmaiņu nākamajos divos lasījumos, un kopumā darbs pie šī projekta sākts jau 2016. gadā. Vēl 12. Saeimā neizskatītais likumprojekts atkārtoti 13. Saeimā iesniegts 2018. gada novembrī drīz pēc tās sanākšanas un pirmajā lasījumā pieņemts tā paša gada decembrī. Otrajā lasījumā Saeima to atbalstīja šī gada 10. septembrī.
Saeimas atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš brīdi pirms balsojuma par likuma pieņemšanu atgādināja, ka debates par šāda likuma nepieciešamību ritējušas gadiem ilgu un beidzot būs paveikts liels darbs, likumu pieņemot. "Esam izveidojuši pilnīgi jaunu sabiedrisko mediju uzbūves arhitektūru," likumu raksturoja Kaimiņš, paužot pateicību visiem garajā procesā iesaistītajiem.
"Līdz ar likuma stāšanos spēkā, ceram, ka tiks atrisināta virkne ar sabiedrisko mediju pārvaldību saistītu problēmjautājumu," paziņojumā presei pēc likuma pieņemšanas uzsvēris kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), norādot, ka spēcīgiem un neatkarīgiem sabiedriskajiem medijiem jābūt mūsu informatīvās telpas drošības pamatam.
"Saeimas nule apstiprinātais, jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums mūs viennozīmīgi ved šajā virzienā. Šobrīd būtiski, lai iespējami īsā laikā varētu tikt izveidota un darbu uzsāktu jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome," norāda Puntulis, atgādinot, ka "būtiski turpināt arī citas iesāktās strukturālās izmaiņas, nodrošinot sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus no 2021. gada un palielinot sabiedrisko mediju finansējumu.
Likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, veicināt to darbības kvalitātes uzlabošanos, nostiprināt sabiedrisko mediju nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas funkcionēšanā, vārda brīvības īstenošanā, latviešu valodas un nacionālās kultūras kopšanā un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanā.
Likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību. Tas nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.
Likumā noteikts, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij. Savukārt jaunizveidotā SEPLP būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja.
SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu – Saeima, bet vēl vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Likumā noteiktas vairākas prasības, kurām jāatbilst personai, lai ieņemtu attiecīgo amatu, piemēram, persona nevarēs būt politiskās partijas vai partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī politiskās partijas biedrs. SEPLP locekļus varēs apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Savukārt padomes priekšsēdētāju locekļi no sava vidus ievēlēs uz vienu gadu.
Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP. Valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors. Redaktora amata kandidātu izvirzīs valde, bet uz pieciem gadiem amatā ievēlēs SEPLP.
Likumā noteikts, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkstēs būt mazāka kā iepriekšējā gadā. Paredzēts arī aizliegums sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos, tostarp interneta vidē, izvietot visu veidu komerciālos paziņojumus. Šim ierobežojumam noteikti arī vairāki izņēmumi.
Jaunais likums paredz arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidi. Tas pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likuma projektā noteiktajam mērķim un pamatprincipiem, kā arī sabiedrisko mediju ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām. Tāpat ombuds būs tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot SEPLP locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds būs konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība rada draudus sabiedriskā medija redakcionālai neatkarībai. Ombudu uz pieciem gadiem ievēlēs SEPLP, kandidatūras iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko mediju ētikas padomēm.
Likumā arī noteikts, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši likuma prasībām ir izveidota SEPLP pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību.
