Saeima ceturtdien, 16. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem atļauts nodot komercmedijiem sabiedrisko mediju veidoto saturu.
Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka sabiedriskajiem medijiem valsts valodā veidotie ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi vai to daļas pēc iespējas būs jāieskaņo vai jāsubtitrē mazākumtautību valodās.
Tas nepieciešams, lai nodrošinātu no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem uzticamu informāciju un veicinātu valsts valodas apguvi.
Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš atzina, ka patlaban, norisinoties Krievijas karam Ukrainā, noris arī cīņa par cilvēku prātiem.
"Mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu informatīvu un kvalitatīvu saturu pēc iespējas plašākai auditorijai. Jo īpaši būtiski šādu saturu piedāvāt reģionālajām televīzijām, tostarp Latgalē, kur joprojām ir liela Krievijas informatīvās telpas ietekme," pauž Kaimiņš, uzsverot, ka komercmedijiem attiecīgais saturs būs jāizplata nemainītā veidā, proti, to nedrīkstēs montēt vai pārveidot.
Komercmedijiem, iekļaujot attiecīgo saturu savā televīzijas programmā, būs jāsaglabā sabiedriskā medija preču zīme vai logotips, savukārt radio programmā – jāinformē, kurš sabiedriskais medijs saturu veidojis.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas un attiecīgais regulējums būs spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Iepriekš bažas par likuma izmaiņām pauda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).
Tās locekle Sanita Upleja-Jegermane viedokļa rakstā portālā "Delfi" pauda, ka par sabiedrisko mediju satura nodošanu komercmedijiem būtu bijusi nepieciešama plašāka diskusija sabiedrībā, iesaistot mediju un akadēmiskās vides ekspertus, izmantojot pētījumus un zinātnieku ieteikumus par satura patēriņa un cilvēku domāšanas paradumiem.
Viņa rakstīja, ka būtu vērtējama arī pasaules pieredze, lai gan nav zināms, ka tāda pieredze ar satura nodošanu būtu plaši izplatīta citviet Eiropā. Uplejas-Jegermanes ieskatā, atbalsts komercmedijiem kvalitatīva satura radīšanā ir nepieciešams, un to var darīt dažādos veidos, taču diezin vai to var un vajag risināt, uzspiežot satura vienveidību un iejaucoties satura politikā.
