Vēl pirms pāris mēnešiem “Latvijas Avīzes” galvenās redaktores vietnieks Māris Antonevičs ar politikas zinātājiem sprieda par to, kā pandēmija ietekmēs rudenī gaidāmo vēlēšanu rezultātus. Tagad par tā laika spriedumiem jāpasmaida. Covid-19 tematiku no publiskās skatuves ar joni nodzina Krievijas agresija Ukrainā, un tā būtiski izmainīja situāciju arī Latvijas politiskajā pasjansā. Krasās pārmaiņas krietni izdevīgākās pozīcijās nostādīja tā dēvētā “latviskā flanga” partijas, kam pavērusies iespēja nodemonstrēt savu līderu potenciālu un stāju nacionālajos jautājumos.
Aizvadītajā nedēļā "Delfi" aplūkoja vienu no Latvijas politiskā spektra flangiem – politiskos spēkus, kuri līdz karam Ukrainā iestājās par to, ka ir svarīgi uzturēt labas attiecības ar Krieviju. Karš situāciju ir izmainījis, partijām nācies pārpozicionēties un nu par neslēptiem Kremļa draugiem Latvijā var dēvēt vairs tikai vienu partiju, kam ir potenciāls iekļūt nākamajā parlamenta sasaukumā – Latvijas Krievu savienību ar tās publisko seju Tatjanu Ždanoku priekšgalā. Šonedēļ, kad kara pirmajās dienās uzjundītās emocijas ir nedaudz nomierinājušās un neoficiālajām vislielāko patriotu sacensībām ir noslēdzies vismaz viens no raundiem, "Delfi" pievēršas pretējam spektram – partijām, kas ap Kremli īpaši nav snaikstījušās vai pat bijušas tam asā opozīcijā. Ietekmīgākās no tām ir visi koalīcijā pārstāvētie spēki, kā arī Zaļo un zemnieku savienība.
Ieguvēji – pie varas esošie
Uzrunātie politikas vērotāji norāda, ka, ņemot vērā traģēdijas apmērus Ukrainā, ir neērti runāt par pašmāju partiju politiskajiem ieguvumiem no šīs situācijas, bet nevarot arī noliegt, ka tādi ir. Īpaši tos var izjust pašreizējās varas partijas. "Latvijai ir raksturīgi, ka tad, kad iestājas krīze, tas vienmēr stiprina pozīcijas tiem, kas ir pie varas. Nevis tāpēc, ka viņi ir labāki, bet tāpēc, ka cilvēkiem samazinās vēlme meklēt piedzīvojumus jeb riskēt. Tā riska apetīte ļoti krīt," skaidro sabiedrisko attiecību speciālists un politologs Filips Rajevskis.
Viņaprāt, neapšaubāmi ieguvēji no šīs situācijas būs "Jaunā Vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA). Ļoti iespējams, ka arī apvienībai Attīstībai/Par (A/P) ar aizsardzības ministra Arta Pabrika darbību izdosies kompensēt ne tik veiksmīgo līdera un veselības ministra Daniela Pavļuta sniegumu Covid-19 krīzes risināšanā. Lielāks jautājums esot par Jauno konservatīvo partiju (JKP), kuras viens no līderiem Juris Jurašs nule pievienojies Ukrainas spēkiem. JKP savā retorikā cenšas turēt līdzi tiešajiem konkurentiem NA, demonstrējot stingru stāju nacionālajos jautājumos, un karadarbības pirmajās dienās kopā ar NA saslēdzās arī nostājā pret Uzvaras pieminekli galvaspilsētā. Tomēr Rajevskis paredz, ka JKP būs "iegriezusi" tās nostāja atsevišķos jautājumos, kas konservatīvi noskaņotajai sabiedrības daļai varētu nepatikt, piemēram, atbalsts 40 miljonu kompensācijai ebreju kopienai un Civilās savienības likumprojektam. Tas izteikti konservatīvi noskaņotajā elektorātā JKP nostāda sliktākās pozīcijās nekā cietāku pozīciju demonstrējošo NA, līdz ar to arī Ukrainas jautājumā varētu būt vērojami partijas mēģinājumi izkarot savu vietu konservatīvajā flangā.
