'Sadales tīkliem' pārmet ap līnijām izzāģētā atstāšanu sapūšanai
Foto: Publicitātes attēli

Valsts uzņēmuma „Sadales tīkls” uzsāktā bīstamo koku zāģēšana, lai atbrīvotu elektrolīnijas, tiek veikta neprofesionāli, atsaucoties uz meža īpašniekiem, kuru mežos notiek bīstamo koku zāģēšana, vēsta laikraksts „Latvijas Avīze”.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Laikraksta aptaujātie mežu īpašnieki uzskata, ka šos darbus varētu organizēt labāk, neatstājot nozāģētos kokus visā garumā guļam mežā sapūšanai. "Kad es redzu šo bezsaimnieciskumu, man vienkārši gribas piedzerties! Egles, priedes, apses un arī pa ozolam – viss, kas gadījies nevietā elektrolīniju attīrītāju ceļā, nu guļ, visā garumā iegāzts mežā un lemts sapūšanai," „Latvijas Avīzei” sūrojies viens no lielākajiem Latvijas mežu zemju īpašniekiem Modris Fokerots.

 

2012.gadā valsts uzņēmums "Sadales tīkls" plāno no bīstamajiem kokiem atbrīvot elektrolīnijas 4000 hektāru platībā, tērējot tam 2,5 miljonus latu, uzzinājis laikraksts. Darbos piedalās astoņas mežizstrādātāju brigādes, kas strādā visā Latvijā, kā arī viens helikopters.

 

Jāatgadina, ka jautājums par elektrolīniju attīrīšanu aktualizējās pēc dabas stihijas postijumiem 2011.gada sākumā, kad Latgalē uz vadiem kritušo koku dēļ bez energoapgādes palika desmitiem tūkstoši saimniecību.

 

"Sadales tīkla" pārstāvis Artis Kacēvičs laikrakstam gan skaidrojis, ka uzņēmums sadarbojas ar tūkstošiem meža īpašnieku, caur kuru mežiem iet dažāda sprieguma elektrolīnijas, un ka praktiski ar visiem tiekot panākta vienošanās par to, ka viņu mežā notiks trašu tīrīšana.

 

"Ir meža īpašnieki, kas grib, lai mēs kokus sazāģētu un vēl aizvestu un nokrautu sētā, bet ir arī tādi, kuri saka – dieva dēļ, neķerieties klāt, mēs labāk zinām, kādā garumā tie jāsazāģē, lai varētu pārdot," pastāstījis Kacēvičs, skaidrojot, ka visi darbi tiek veikti saskaņā ar likumu, kas paredz, ka nozāģētie koki pieder meža īpašniekam un nesagarināti jānoliek pēdējā aizsargjoslas metrā.

 

Fokerots stāsta: lai gan zemsprieguma elektrolīnijai paredzētā aizsargjosla ir 13 metru plata, reāli vairākās vietās, kopā 280 m garumā, aizsargjosla izcirsta kailcirtē 27 metru platumā. Tā kā viņa mežos elektrolīniju kopgarums esot apmēram desmit kilometru, tad katrs nozāģētās joslas metrs platumā un desmit kilometru garumā dodot vienu hektāru kailcirtes. Ja papildus nozāģē 10 – 15 m platu joslu, tad papildus sanāk 10 – 15 hektāru, šausminās Fokerots.

 

Trašu tīrītāji nevis noslēdzot līgumu ar meža īpašnieku, bet atskanot telefona zvans un tiekot paziņots – mēs tur cirtīsim, stāsta Fokerots. Viņš pats sagarinājis izcirstos kokus un no meža izvedis. Fokerots domā, ka "Sadales tīklam" nozāģētos kokus pēc vienošanās ar meža īpašnieku jāatzaro un jāsagarumo, pievedot pie ceļa, un tad, vienojoties ar meža īpašnieku, uzņēmums tos varētu arī pārdot.

 

„Sadales tīkls” turpretī uzskata, ka, šādi strādājot, trašu tīrīšana ļoti ieilgtu un visi darbi plānotajos četros piecos gados paveikti netiktu. Līdz šim sadarbības līgums par ap līnijām nocirsto koku realizāciju noslēgts tikai ar "Latvijas valsts mežiem", bet „Sadales tīkli” esot atvērti sarunām arī ar privātajiem mežu īpašniekiem – tā laikraksts.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Sadales tīkls
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form