'Sadales tīkls' sadarbosies ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību balto stārķu aizsardzībā
Foto: LETA

Uz elektrolīniju balstiem ligzdo aptuveni 70% balto stārķu un, lai tos pasargātu, AS "Sadales tīkls" (ST) ceturtdien, 25. aprīlī, ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību parakstīja nodomu protokolu par sadarbību balto stārķu aizsardzības jautājumos, portālu "Delfi" informēja ST pārstāve Tatjana Smirnova.

Viens no sadarbības veidiem būs balto stārķu ligzdošanas monitoringa atbalsts, lai veicinātu baltā stārķa ligzdošanas izpēti, aizsardzību un sabiedrības izglītošanu. Balto stārķu monitorings Latvijā tiek īstenots jau 20 gadus un šobrīd 27 speciāli izveidotos stārķu ligzdošanas parauglaukumos tiek vērota un analizēta putnu ligzdošanas aktivitāte un sekmes, uzskaitot un novērtējot arī uz elektrolīniju balstiem ligzdojošo stārķu skaitu un īpatsvaru, skaidroja Smirnova.

"Gaisvadu elektrolīniju balsti ir iecienītākā stārķu mājvieta," apgalvoja ST izpilddirektors Sandis Jansons.

"Lai gan stārķu ligzdošana nereti ietekmē klientu elektroapgādi, mēs ar viņiem mēģinām draudzīgi sadzīvot. Uz gaisvadu elektrolīnijas balstiem ir reģistrētas jau 7948 balto stārķu ligzdas un mēs kā sociāli atbildīgs uzņēmums savu darbu organizējam tā, lai tas neietekmētu putnu populāciju," turpināja Jansons.

Savas darbības ST veic saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes prasībām un stārķu ligzdas no elektrolīniju balstiem noņem tikai atsevišķos gadījumos, kad tās apdraud klientu elektroapgādi un sabiedrības drošību. Šogad no AS "Latvenergo" ST pārņem stārķu monitoringa projektu un sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību sekos līdzi putnu aktivitātei uz elektrolīniju balstiem, lai to populācija būtu sekmīga, skaidroja Jansons.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus papildināja, lai gan šobrīd Latvijā baltais stārķis ir bieži sastopams, šī ir gan Latvijas, gan Eiropas Savienības mērogā īpaši aizsargājama putnu suga.

"Šobrīd lielākā daļa balto stārķu ligzdo uz elektrolīniju balstiem, un tas nozīmē, ka, gribam to vai nē, AS "Sadales tīkls" ir izšķiroša loma stārķu dzīvotnes nodrošināšanā. Mēs esam pateicīgi AS "Sadales tīkls" par uzsākto sadarbību, kas apliecina, ka uzņēmums ir ieinteresēts balto stārķu izpētē un aizsardzībā, nevis tikai skatās uz šo putnu kā traucēkli uzņēmuma primāro funkciju veikšanai," norādīja Ķerus.

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne stāsta, ka Latvijā ligzdo apmēram 4% no pasaules balto stārķu populācijas – kopējais šo putnu skaits Latvijā ir vairāk nekā 10 000 pāru. Balto stārķu ligzdu izvietojuma blīvums Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā — līdz pat 65 ligzdām uz katriem 100 kvadrātkilometriem lauksaimniecības zemju.

"Ik gadu Dabas aizsardzības pārvalde saņem iedzīvotāju informāciju par balto stārķu ligzdām, kas vai nu patvaļīgi, vai, saņemot nepieciešamās atļaujas, tiek nojauktas. Gadījumos, ja stārķu ligzdas rada apdraudējumu, piemēram, elektroenerģijas traucējumus, apdraud māju ugunsdrošību vai cilvēku veselību un dzīvību un tās nepieciešams nojaukt, šīs darbības saskaņojamas ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Stārķu ligzdu patvaļīga nojaukšana ir aizliegta. Par šādu nodarījumu tiek piemērots administratīvais sods," informēja Gabrāne.

Rūpējoties par stārķu drošību, ST uz gaisvadu elektrolīniju balstiem ik gadu uzstāda vidēji 500 metāla ligzdu pamatnes. Tomēr uzņēmums aicina iedzīvotājus būt aktīviem un pašiem iesaistīties stārķu populācijas veicināšanā, veidojot ligzdu pamatnes no koka un uzstādīt tās vietās, kas nav saistītas ar elektroapgādi, piemēram, uz nozāģētu koku stumbriem vai saimniecības ēku jumtiem, jo ligzdošana uz elektrolīniju balstiem rada apdraudējumu gan pašiem stārķiem, gan iedzīvotājiem, kā arī nereti rada elektroapgādes traucējumus klientiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Dabas aizsardzības pārvalde Latvenergo Latvijas Ornitoloģijas biedrība Sadales tīkls
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form