Spriest par tiesneša kvalifikāciju, neiepazīstoties ar pilno lietas spriedumu, ir nosodāma rīcība, komentējot tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) izteikumus par Vidzemes rajona tiesas Limbažos attaisnojošo spriedumu lietā, kur uz apsūdzēto sola bija sēdies bijušais VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītājs Uģis Magonis un Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, intervijā portālam "Delfi" norādīja Magoņa advokāts un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) vadītājs Jānis Rozenbergs.
Tiesa iepriekš norādīja, ka Magoņa lietā attaisnojošu spriedumu tā pieņēma, jo prokuratūras apsūdzības nevarēja tikt pierādītas. Bordāns iepriekš publiski pauda šaubas par tiesneša Kārļa Jansona kvalifikāciju, atminoties tiesneša agrākos disciplinārsodus. Savukārt viņa partijas biedrs Juris Jurašs pieļāva, ka tiesa varētu būt ietekmēta.
Rozenbergs, kura klientu lokā ir gan bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, gan Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis, portālam "Delfi" arī atzīmēja, ka politiķiem vajadzētu atcerēties par nevainīguma prezumpciju. Tāpat jurists pieļāva vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), taču par šo jautājumu vēl tikšot lemts. Rozenbergs vada LZAP kopš 2017. gada pavasara.
Pēdējo nedēļu laikā Latvijā skaļi izskanējis jautājums par attaisnojošo spriedumu tā dēvētajā Magoņa lietā. Par šo lietu plaši runāja gan mediji, gan augstas amatpersonas, tostarp tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Vai šādi izteikumi izdara spiedienu uz tiesu sistēmu?
Šim jautājumam ir vairākas šķautnes, kam vērts pieskarties. Pirmkārt, kritika par spriedumu, par advokātu darbu, prokurora darbu, tiesas darbu ir iespējama. Tā ir laba un palīdz mums attīstīties un pamanīt to, ko mēs paši kādreiz nepamanām, ja tā ir konstruktīva un faktos balstīta, nevis emocionāla. Nav nekas neparasts, ja procesa dalībnieki, aizstāvība vai apsūdzība jau pēc saīsinātā sprieduma uzreiz ir gatava komentēt, piemēram, savu gatavību to pārsūdzēt.
