Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka izglītības reformas pretinieku organizētie protesta mītiņi ir bijuši neauglīgi - reformu realizēs un "Latvija vairs nekad nerunās Staļina valodā", sestdien informēja laikraksts "Lauku Avīze".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Intervijā laikrakstam ministrs uzsver, ka uz reformas pretinieku mītiņā izskanējušajiem viedokļiem attiecināma Heines doma poēmā "Vāczeme" - "šeit naids ar muļķību kopojas kā suņi uz atklātas ielas".

Ministrs laikrakstam uzsvēra, ka pats izteiksmīgākais no mītiņa lozungiem bijis - "mēs gribam runāt Staļina valodā" un piebilda, ka "to plakātu nesējus es gribu apbēdināt, jo Latvijā nekad vairs nerunās Staļina valodā. Tā, ka tiem, kuri grib runāt Staļina valodā, ir jābrauc kur citur. Ja gribat sarunāties krieviski vai gruzīniski, tad lūdzu".

Ministrs pauda arī nožēlu pret to, ka izglītības reformas pretinieki mītiņos iesaista nepilngadīgos. "ANO militārās kampaņas laikā Miloševiča režīms nolika armijai priekšā civiliedzīvotājus, tā cieta nevainīgi cilvēki, un par to varēja sašust. Tagad Rīgā ir līdzīgi - ved bērnus mītiņā sev pa priekšu," teica Šadurskis.

Šadurskis uzskata, ka skolēni negatīvas noskaņas augsni rod skolās, kas liecina, ka pilsoniskajai audzināšanai nav bijis pietiekam rezultāta. "Pilsoniskā audzināšana ir viena no Eiropas Savienības aktualitātēm. Tur pilsoniskumu izprot trijās nozīmēs - visšaurākajā - par savu novadu domājot, tad nacionālajā nozīmē un visbeidzot lepojas ar piederību visai Eiropai. Pilsoniskumam jābūt vienam no mūsu izglītības satura pamatjautājumiem," pauda ministrs.

Šadurskis arī kritizēja Krievijas amatpersonu regulāros negatīvos izteikumus par izglītības reformu Latvijā. "Spiediens, tāda ir šīs valsts politiskās darbības metode," teica Šadurskis. Ministrs gan piebilda, ka ārlietu ministre Sandra Kalniete viņam atzinusi - šo vēstuļu tonis kļūstot pieklājīgāks. "Jo var uzbrēkt mazai Latvijai, par kuru vienam otram Maskavā nav pat skaidrs, kā tāda radusies, jo iepriekš bijusi "Pribaltika", cita lieta ir uzbrēkt Eiropas Savienības dalībvalstij. Bet tādi recidīvi ir un varbūt vēl ilgi būs," intervijā laikrakstam sacīja Šadurskis.

Jāatgādina, ka izglītības reforma paredz no desmitās klases katru mācību gadu mazākumtautību skolās apgūt ne mazāk kā piecus mācību priekšmetus latviešu valodā, neskaitot latviešu valodu un literatūru. Mazākumtautību valodā varēs apgūt līdz divām piektdaļām no kopējās mācību slodzes mācību gadā. Pret gaidāmo reformu iebilst mazākumtautību skolu audzēkņi un viņu vecāki, kā arī vairāki Saeimas un Rīgas domes deputāti un dažas sabiedriskās organizācijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form