Šadurskis: kvalitatīva izglītība ļaus mūsu bērniem attīstīt Latviju kā plaukstošu valsti
Foto: F64

"Saeimas lēmums ir pilnībā nostiprinājis izglītības attīstības virzienu, mērķi sniegt katram skolēnam labākās izglītības iespējas un ieviest jaunu, kompetencēs balstītu izglītības saturu. "Skola 2030" nodrošinās 21. gadsimta cienīgu kvalitatīvu izglītību, kas ļaus mūsu bērniem attīstīt Latviju kā plaukstošu un drošu valsti," Saeimas ceturtdien pieņemtos grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, vērtēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Šadurskis norāda, ka "pirmo reizi kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ir izdevies noteikt konkrētu sasniedzamo rezultātu – izglītības kvalitāti, kuru skolai ir jāsniedz saviem skolēniem. Panāktie likumu grozījumi apliecina, ka valsts izaugsmes un sabiedrības labklājības pamats ir labas izglītības iespējas nodrošināšana ikvienam".

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 20. septembrī, trešajā, galīgajā lasījumā, pieņēma Izglītības likuma grozījumus, kas veicinās izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Izglītības likuma grozījumi saistīti arī ar Vispārējās izglītības likuma grozījumiem, kurus parlaments apstiprināja šā gada 21. jūnijā, dodot zaļo gaismu pilnveidotā mācību satura un mācīšanās pieejas ieviešanai.

Likuma izmaiņas paredz, ka Ministru kabinets (MK) nosaka kritērijus un kārtību, kādā valsts, tai skaitā ņemot vērā minimāli pieļaujamo bērnu skaitu vidējās izglītības pakāpē, piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst normatīvos noteiktajiem kvalitātes kritērijiem.

Lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu, kuri nodarbināti šo skolu īstenotajās vispārējās izglītības programmās vidējās izglītības pakāpē, algām, no 2020.gada 1.septembra vidusskolām būs jāizpilda noteikti kvalitātes kritēriji, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) preses dienestā.

Izpildot kvalitātes kritērijus, vidusskola turpinās saņemt finansējumu nemainīgā apmērā arī tad, ja skolēnu skaits klasē vai klašu grupā vidējās izglītības pakāpē būs mazāks par valdībā noteikto minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu. Savukārt tikai kvalitātes kritēriju neizpildes gadījumā tiks vērtēta skolēnu skaita atbilstība noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klasē vai klašu grupā vidējās izglītības pakāpē.

Ar likuma grozījumiem definētas klātienes, neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formas, raksturojot katras formas specifiskās pazīmes. MK tiek deleģēts sagatavot noteikumu projektu par kārtību, kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas neklātienes un tālmācības izglītības ieguves formā. Vienlaikus iekļauts regulējums, ka viens no izglītības programmu īpašajiem veidiem ir arī starptautiskā bakalaurāta programmas, kas praksē jau tiek īstenotas vairākās valsts ģimnāzijās.

Likuma izmaiņas arī ļaus interešu izglītības iestādēm piešķirt valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu. Interešu izglītības iestādes, kas īsteno interešu izglītības programmas, tai skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā un papildus veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas, atbilstoši valdībā noteiktiem kritērijiem būs tiesīgas iegūt šo statusu. Lēmumu par šāda statusa piešķiršanu vai anulēšanu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija. Plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2019. gada 1. septembrī.

Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Savukārt jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020.gada 1.septembrī 1., 4., 7. un 10. klasē, 2021. gada 1. septembrī – 2., 5., 8. un 11. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī – 3., 6., 9. un 12. klasē.

Pirmo reizi mācību saturs tiek pārskatīts kopumā, vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos, sākot no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz 12.klasei. Pilnveidotais mācību saturs un mācīšanās pieeja ļaus samazināt mācību satura sadrumstalotību, galveno uzmanību veltot dziļas izpratnes veidošanai un prasmju attīstībai. Tāpat jaunā mācību satura pieeja lielāku lomu piešķirs bērnu un jauniešu personības attīstībai, rakstura ieradumu, attieksmju un vērtību veidošanai.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija Kārlis Šadurskis Ministru kabinets Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form