Jautāts, cik ilgi saglabāsies no 2004.gada 1.septembra ieviešamā kārtība, kad valsts valodā būs jāapgūst 60% priekšmetu, bet mazākumtautību valodā varēs apgūt līdz 40% priekšmetu, ministrs atzīst, ka to nezina, piebilstot: "Kādu laiku mūsu humānā valdība, vērodama notikumus un uzklausīdama mazākumtautību skolu vecāku bažas, koriģēs valsts izglītības valodas proporciju tā, lai atvieglotu izglītošanos."
Šadurskis uzskata, ka laiku, kad notiks pilnīga pāreja uz izglītību valsts valodā, noteiks "pati dzīve", bet valdības uzdevums būs "pieņemt dzīves prasībām atbilstošus likumus".
Ministrs tomēr ir pārliecināts, ka mazākumtautību skolas nepastāvēs mūžīgi, tajās pakāpeniski samazināsies skolēnu skaits un, "piemēram, Rīgā paliks viena vai divas krievu skolas". "Tas ir laika jautājums," piebilst Šadurskis.
"Valdība iet humāni pretim mazākumtautībām, lai pārejas process notiktu pēc iespējas nesāpīgāk. Bet izglītības reformas pretinieku nolūks ir mākslīgi sašķelt Latvijas sabiedrību un mākslīgi konservēt šo sašķeltību ar sašķeltas izglītības palīdzību," pašreizējās diskusijas par izglītības jautājumiem raksturo Šadurskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
