Šadurskis par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviski: labāk vēlu nekā nekad
Foto: DELFI

Bija vajadzīgi vairāk nekā 14 gadi, lai būtu iespējams turpināt sāktās pārmaiņas izglītībai valsts valodā, noslēdzot debates par likumprojektiem, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

"Man ir patiess gandarījums par Saeimas atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātajām un virzītajām iniciatīvām stiprināt valsts valodas lomu izglītībā. Izglītība valsts valodā ir mūsu ceļš pašapzinīgas un patstāvīgas nācijas attīstībai ilgtermiņā," pārliecināts ministrs.

Politiķis uzsvēra, ka mūsu pienākums ir rūpēties un radīt nosacījumus mazākumtautībām Latvijā, lai pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk spētu iejusties un integrēties latviskajā vidē. Šadurska ieskatā divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai.

"Pārspīlēta tolerance un empātija ir bijis risks latviskai valstij, un mūsu pienākums ir veltīt visas pūles, lai tos novērstu," teica ministrs, piebilstot, ka ir tikai pašsaprotami, ka mūsu bērniem ir jāmācās vienotā izglītības sistēmā, valsts valodā.

"Bija vajadzīgi vairāk nekā 14 gadi, lai būtu iespējas turpināt sāktās pārmaiņas izglītībai valsts valodā," atminējās ministrs, atgādinot, ka jau 2004. gadā latviešu valoda no mācību priekšmeta kļuva par valodu mācību priekšmetu apguvei.

Bilingvālās izglītības modelis, kas ieviests 2004. gadā, bija pārejas posms, lai turpinātu latviešu valodu ieviest visā izglītības sistēmā, kas izbeigtu sabiedrības šķelšanu un dotu iespēju bērniem mācīties, augt kopā, uzsvēra ministrs.

"Labāk vēlu nekā nekad. 14 gadus no 2004. gada, kad tika ieviesta bilingvālā izglītība, esam gājuši uz šo dienu. Bezgala ilgi. Pat ja pa vienam gadam būtu kāpinājuši no klases uz klasi, tad būtu pabeiguši ātrāk," vērtēja ministrs.

Viņš atzina, ka, sākot darbu šajā valdībā, nebija pārliecināts, ka tas izdosies. "Esmu lepns, ka robežšķirtne nav koalīcija un opozīcija. Robežšķirtne ir tie, kas vēl Latvijai labu, un tie citi," secināja ministrs.

Kā ziņots, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Par likumprojektiem nobalsoja 58 deputāti, savukārt 18 parlamentārieši balsoja pret.

Source

LETA

Tags

Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija Kārlis Šadurskis Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form