Šadurskis: skolas ar ļoti zemu izglītības kvalitāti ir 'jauniešu nākotnes karjeras kapsētas'
Foto: F64

Skolas ar ļoti zemu izglītības kvalitāti ir "jauniešu nākotnes karjeras kapsētas", uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri, lai piešķirtu finansējumu pedagogu algām vidusskolās, piektdien žurnālistiem skaidroja Šadurskis.

Kvalitātes vērtēšanai paredzēti akreditācijas sistēmā iekļautie kritēriji, kā arī obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultātu indekss, kura minimāli pieļaujamo slieksni līdz 2030. gadam pakāpeniski plānots celt līdz 60%.

Paredzēts, ka no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada beigām OCE indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada beigām - vismaz 50%, savukārt turpmāk - vismaz 60%.

"Pieci gadi ir ļoti nopietns laiks, lai skola varētu sakārtot iekšējās procedūras un celt izglītības kvalitāti. Sasniedzot 60%, starptautiskos pētījumos būsim sasnieguši Singapūras, Igaunijas, Somijas līmeni. Man liekas, ka ir bezgala aplami iedomāties, ka mēs ar salīdzinoši zemu izglītības kvalitāti varam pacelt mūsu sabiedrības dzīves līmeni," teica ministrs.

Atgādinot, ka jau pavisam drīz plānots ieviest jauno mācību saturu, Šadurskis uzsvēra, ka IZM nevēlas, lai tas tiktu ieviests kā fikcija. "Gribam, lai skola reāli un nopietni strādātu pēc jaunā satura. Gribam skolēniem dot prasmes un zināšanas, kuras vēlāk var sekmīgi izmantot dzīvē, kā arī ļautu labi pelnīt, maksāt nodokļus un virzīt mūsu sabiedrības attīstību uz priekšu," sacīja politiķis.

Šadurskis atzina, ka patlaban, aprēķinot OCE indeksu pašreizējiem OCE rezultātiem, "aina nav ļoti iepriecinoša, bet nav arī galīgi bezcerīga".

"Īpaši nelauzu galvu par rezultāta sasniegšanu latviešu valodā un svešvalodā, jo rezultāti kopumā ir pietiekami. Patlaban grūtākais ir matemātika. Matemātikā pašlaik izrēķinātais indekss trīs skolās ir mazāks par 10%. Būtībā visi šīs skolas beidzēji ir nesekmīgi. 40 skolās indekss ir mazāks par 20%, kas arī patiesībā ir diezgan satraucoši," vērtēja ministrs.

"Droši vien varētu iedomāties, ka tās varētu būt mazās lauku skolas meža vidū, kur vispār nekā nav. Bet nē - starp tām ir arī Rīgas skolas," atklāja ministrs. Atsakoties nosaukt skolas vārdā, Šadurskis pastāstīja, ka, piemēram, vienā Rīgas skolā, kas atrodas 15-20 minūšu braucienā līdz centram, vidējais rezultāts matemātikā ir 14%, un tas, viņaprāt, nav pieļaujams. "Patiesībā šādas skolas es negribētu saukt par skolām. Es tās gribētu saukt par jauniešu nākotnes karjeru kapsētām, jo viņiem nav ko darīt pēc šādu skolu beigšanas," teica Šadurskis.

Ministrs pauda, ka, ja šāds rezultāts ir vienīgajā obligātajā eksaktā mācību priekšmeta eksāmenā, tad ļoti līdzīgs rezultāts būtu arī fizikas, informātikas eksāmenā. Politiķa ieskatā, ar šādiem rezultātiem nav iespējams panākt, ka, piemēram, IT nozarē strādājošo skaits sasniegs valstij nepieciešamo līmeni. "Tāpēc izglītības kvalitāte ir absolūtais imperatīvs," uzsvēra Šadurskis, atgādinot, ka kvalitātes kritēriji sāktu strādāt no 2020. gada.

Kā ziņots, ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina IZM sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.

Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Tāpat mērķdotācijas saņemšanai 12. klases izglītojamo kārtoto OCE rezultātu indeksam ir jāsasniedz vismaz minimāli noteiktais līmenis. Paredzēts, ka no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada beigām OCE indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada beigām - vismaz 50%, savukārt turpmāk - vismaz 60%. Lai aprēķinātu OCE indeksu, IZM piedāvājusi īpašu aprēķina formulu, kas piemērojama katram no OCE.

Source

LETA

Tags

Izglītības un zinātnes ministrija Kārlis Šadurskis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form