Aizliegums neattieksies uz citu valstu pilsoņiem, kas Latvijā iebrauks uz laiku un lietos citās valstīs reģistrētus transportlīdzekļus. Šādiem cilvēkiem būs nepieciešamas īpašas atļaujas, kuras, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, izsniegs Ceļu satiksmes drošības direkcija.
Pēc atbildīgās komisijas locekļu domām, šādi likuma grozījumi vajadzīgi tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāji ļoti daudz izmanto Lietuvā reģistrētas automašīnas, tā izvairoties no sodu nomaksas.
Tautas partijas frakcijas deputāts Kārlis Leiškalns, aicinot Saeimas locekļus noraidīt šos grozījumus, pauda pārliecību, ka tie izstrādāti konkrētu personu interesēs. "Kāds no tā pelnīs", teica Leiškalns, piebilstot, ka šis likumprojekts, tāpat kā citas Latvijā spēkā esošas ar ceļu satiksmi saistītas normas, piemēram, prasība veikt tehnisko apskati reizi gadā, nevis reizi divos gados, kā tas ir citās valstīs, ir pieņemti, lai kāds gūtu no tā labumu.Satiksmes ministrija norāda, ka grozījumu mērķis ir visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem nodrošināt vienādas tiesības un pienākumus un veicināt ceļu satiksmes drošību.
SM norāda, ka pašlaik daļa Latvijas iedzīvotāju transportlīdzekli iegādājas kādā ārvalstī un pārvietojas, to reģistrējot nevis Latvijā, bet gan citur, tādējādi izvairoties no vietējo nodokļu nomaksas, naudas sodu par izdarītajiem pārkāpumiem samaksas, kā arī citu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes. Šādi indivīdi izvairās arī no transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates, kurā tiek noteikts braucamrīka tehniskais stāvoklis, tādējādi potenciāli apdraudot ne tikai savu, bet arī pārējo satiksmes dalībnieku drošību.
Izņēmumi paredzēti situācijās, kad autovadītājs nomā spēkratu no ārvalstī reģistrēta komersanta, kas nodarbojas ar auto iznomāšanu. Šādā gadījumā autovadītājam ir jāspēj uzrādīt transportlīdzekļa nomas līgumu un ārvalstīs izdotu automašīnas reģistrācijas apliecību, kurā norādītais īpašnieks ir iznomātājs.
Aizliegums vadīt ārvalstī reģistrētu automašīnu nav spēkā arīdzan gadījumos, kad autovadītājs strādā algotu darbu, veic uzņēmējdarbību, ieņem vēlētu amatu Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldībās, vai mācās.
Ārvalstī reģistrētu automašīnu Latvijā varēs vadīt arī tad, ja klāt būs transportlīdzekļa īpašnieks vai tā pilnvarota persona (ārvalstnieks) un gadījumos, kad vadītājam būs uzturēšanās atļauja ārvalstīs.
Grozījumi likumā neattieksies arī uz Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju laulātajiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.
Visos minētajos izņēmuma gadījumos būs jāsaņem Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Pieteikties atļaujai varēs elektroniski CSDD. Kārtību, kādos gadījumos un kādā secībā CSDD piešķirs un anulēs šīs atļaujas, Ministru kabinets pieņems līdz 30. jūnijam.
Jau ziņots, ka likumprojektā paredzēti vairāki izņēmumi, kad ārvalstīs reģistrētu auto Latvijā tomēr varēs vadīt. Izņēmumi attiecas uz ārvalstīs iznomātiem (izīrētiem) transportlīdzekļiem, kā arī gadījumiem, kad automašīnā kā pasažieris brauc cilvēks, kas šī likuma izpratnē drīkst vadīt auto Latvijas teritorijā.
Tāpat ārzemēs reģistrētu auto varēs vadīt Latvijas iedzīvotājs, kas ārvalstīs strādā algotu darbu, mācās vai veic uzņēmējdarbību, kā arī atsevišķos citos gadījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
