Jaunais likumprojekts noteic, ka personas pienākums ir deklarēt savu pamata dzīvesvietu, turklāt noteikts deklarējamo ziņu apjoms un uzskaites kārtība.
Pēc likuma stāšanās spēkā, kas paredzēta 2001.gada 1.jūlijā, pasēs vairs netiks izdarītas atzīmes par dzīvesvietu. Tā vietā kā apliecinājums par dzīvesvietu būs izpildītā un apstiprinātā deklarācija.
Projekts noteic, ka dzīvesvietas deklarētāja pienākums ir mēneša laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo attiecīgajā dzīvesvietā, to deklarēt.
Tomēr atzīme par personas reģistrāciju dzīvesvietā, kas izdarīta līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, uzskatāma par pamatdzīvesvietas pirmreizējo deklarāciju līdz laikam, kad persona deklarē pamatdzīvesvietu jaunajā likumā noteiktajā kārtībā.
Dzīvesvietu deklarēt būs nepieciešams pilsoņiem, nepilsoņiem, bezvalstniekiem, kuri saņēmuši Latvijā izdotu bezvalstnieka statusu apliecinošu dokumentu, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, kā arī bēgļiem.
Deklarēšana varēs notikt katrā attiecīgajā pilsētā un pagastu pašvaldību iestādēs. Iesniegtās ziņas ievietos arī Iedzīvotāju reģistrā.
Lai savu dzīvesvietu deklarētu, būs jāiesniedz dokuments ar vārdu, uzvārdu, personas kodu, pamata dzīvesvietas adresi un iepriekšējās pamatdzīvesvietas adresi.
Komisijām nodotie grozījumi administratīvo pārkāpumu kodeksā noteic, ka par dzīvošanu bez deklarētas pamatdzīvesvietas Latvijas teritorijā uzliek naudas sodu līdz 250 latiem. Šāds pats sods noteikts par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, deklarējot dzīvesvietu.
Savukārt izmaiņas pašvaldību vēlēšanu likumā noteic, ka personai ir tiesības vēlēt vai tikt ievēlētai tajā administratīvajā teritorijā, kur atrodas tās deklarētā dzīvesvieta. Projektā saglabāts nosacījums, ka vēlēt un tikt ievēlētam var arī tajā pašvaldībā, kurā atrodas personas nekustamais īpašums.