Saeimas vairākums ceturtdien izteica uzticību jaunajai ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA), kura līdz šim pildīja Ekonomikas ministra (EM) parlamentārās sekretāres pienākumus.
Par Indriksones apstiprināšanu jaunajā amatā balsoja 62 deputāti, bet pret – 24.
Debatēs par Indriksones apstiprināšanu premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka viens no lielajiem izaicinājumiem Latvijai ir enerģijas neatkarība no Krievijas, lai Latviju vairs nevarētu šantažēt enerģijas jautājumos. Viņš uzsvēra, ka Indriksone ilgstoši bijusi EM parlamentārā sekretāre un par viņas profesionalitāti šaubu neesot. Kariņš lūdza atbalstīt Indriksones kandidatūru, lai viņam būtu ministrs, ar kuru kopā strādāt, lai atrisinātu enerģijas krīzi.
Pati Indriksone no Saeimas tribīnes norādīja, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā nepieciešams pieņemt ātrus lēmumus, lai varētu risināt briestošās krīzes. Viņa uzsvēra, ka nepieciešams veicināt Latvijas konkurētspēju starptautiskajā vidē. Indriksone atzīmēja, ka līdzšinējā amatā viņa izstrādājusi stratēģiju, lai nodrošinātu Latviju ar dabasgāzi šoruden. "Risinot aktuālos energoapgādes izaicinājumus, esam nodrošinājuši Eiropas Savienības finansējuma piesaisti," par līdz šim padarīto darbu stāstīja topošā ministre.
Viņa arī norādīja, ka jāceļ ēku energoefektivitāte, jo "vislabākā enerģija ir tā, kuru mēs neiztērējam". Indriksone arī piebilda, ka ilgtermiņā nepieciešams domāt par atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu. Tāpat viņa uzsvēra nepieciešamību virzīties uz enerģētisko neatkarību.
Politiķe arī stāstīja, ka tiek strādāts pie jauno īres namu programmas, pie kuras darbs notiek kopā ar dažādām pašvaldībām.
Deputāti kritiski par līdzšinējo valdības darbu
Valērijs Agešins (Saskaņa) debatēs norādīja, ka 13. Saeimā ir vairāk "improvizācijas" nekā citos sasaukumos. Viņš atzīmēja, ka, viņa ieskatā, koalīcija sevi ir izsmēlusi. Agešins atgādināja, ka Latvija ir trešā nabadzīgākā valsts ES, bet visi grib dzīvot stabili.
Agešins aicināja ministri vērtēt valsts līdzekļu izlietojumu, kā arī domāt par to, lai nodrošinātu mērķētu atbalstu uzņēmējiem. "Balsot par nozīmē uzņemties atbildību par kandidātu, uzņemties atbildību par visiem ministriem mēs nevaram, bet Saskaņa domā valstiski, un mēs atbalstīsim valstiskus EM lēmumus," sacīja deputāts.
Toties Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka viņš saprot kāpēc bija jāatbalsta Kristapa Eklona kandidatūra iekšlietu ministra amatā, bet viņam nav skaidrs kāpēc jālemj par Indriksones kandidatūru. Viņam nebija saprotams kāpēc tika prasīta iepriekšējā ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisija, kuru premjers sākotnēji pamatojis "jo viņš ir jauns". Valainis skaidroja, ka šāda pieeja nav saprotama, jo jaunajiem politiķiem tas rada iespaidu, ka viņi būs pirmie, kas tiks atbrīvoti no amata.
Valainis arī norādīja, ka cits Kariņa arguments bijis tāds, ka Vitenbergs pārlieku esot ieklausījies nozarē. "Ko tad citu ministram darīt," retoriski vaicāja Valainis, piebilstot, ka viņu priecē fakts, ka Indriksone plāno turpināt Vitenberga iesākto komunikācijā ar nozarēm.
Deputāts arī veltīja kritiku "konkrētam politiskam spēkam", kurš "torpedējot" sarunas par sadarbību enerģētikas jomā ar Somiju, Igauniju un citām valstīm.
Komentējot Indriksones līdzšinējo darbu, Valainis norādīja, ka, viņa ieskatā, politiķe spēs labi turpināt Vitenberga iesāktos darbus. Viņš arī atzīmēja, ka viņa ir nozares lietpratēja, it īpaši sadarbībā ar pašvaldībām. Valainis uzsvēra, ka viņa pārstāvētā frakcija atbalstīts Indriksones kandidatūru, dodot uzticības mandātu no opozīcijas.
Toties Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka Inčukalnā gāzes krātuvē nav pietiekami daudz gāzes, lai nodrošinātu nākamo sezonu. Viņš kritizēja, ka Latvija neesot pieņēmusi reālus lēmumus, lai risinātu briestošās enerģētikas problēmas. Salīdzinājumam Dombrovskis minēja Bulgārijas valdību, kas ir noslēgusi līgumu ar ASV par sašķidrinātās gāzes piegādi. Tāpat viņš pieminēja Vāciju, kas plāno līdz gada beigām izveidot četrus LNG terminālus.
Politiķis retoriski vaicāja, kas ir līdz šim izdarīts, vai arī viss bijis tikai politiska runāšana. Viņš uzsvēra, ka tieši šie būs Indriksones lielākie izaicinājumi. Dombrovskis arī pieminēja, ka tuvākā laikā esošais tranzīta modelis, kas ietver Krieviju un Baltkrieviju, beigs pastāvēt. Attiecīgi daudzi cilvēki, kas šajā nozarē strādā, drīzumā zaudēs darbu, brīdināja politiķis. Viņš norādīja, ka arī šis būs viens no Indriksones uzdevumiem.
Tāpat viņš norādīja, ka jaunajai ministrei būs jāstrādā, lai mazinātu Latvijas atpalicību no citām valstīm. Noslēgumā viņš novēlēja Indriksonei veiksmi.
Nemiro: diskriminācija nav pieļaujama
Toties bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (Neatkarīgie) atgādināja, ka Satversmē teikts, ka diskriminācija pēc vecuma nav pieļaujama. Tad Nemiro norādīja, ka Kariņš pamatojis Vitenberga atlaišanu tieši ar to, ka viņš ir jaunākais, kas ir pretrunā Satversmei. Arī Nemiro norādīja, ka ekonomikas ministram būtu nepieciešams ieklausīties uzņēmēju organizācijās.
Politiķis aktīvi kritizēja Latvijas līdz šim paveikto ekonomikas attīstības veicināšanā. Arī viņš pieskārās LNG termināļa nepieciešamībai Latvijā, atzīmējot, ka par šo jautājumu būtu jāspriež nozarei, jo lēmumu būt jāpieņem ekspertiem, nevis politiķiem. Nemiro atzīmēja, ka, viņa ieskatā, Kariņš nav rīkojies kompetenti, atlaižot ministru "sacīkstes laikā".
Arī Ēriks Pucens norādīja, ka "tas iespējams tikai Latvijā, ka ministru atlaiž, jo viņš ir pats jaunākais". "Aicinu kuģa kapteini paskatīties, ka pusi komandas jau esi pārmetis pāri bortam, varbūt laiks pašam lēkt pāri," sacīja Pucens.
Edgars Tavars (ZZS) no tribīnes norādīja, ka jaunais ministrs saņem mantojumā līdzatbildību par iepriekšējā darīto. Viņš atzīmēja, ka nozaru pārstāvji sen "kliedz par sinerģijas trūkumu". Tavars arī pauda, ka Latvijā ir "nulles gatavība" enerģijas krīzei. Viņš piebilda, ka Lietuva un Igaunija ir gatavojusies šādai krīzei, bet Latvija nav. Tāpat politiķis norādīja, ka Indriksones starta pozīcija ir labāka nekā tā bija Vitenbergam.
"Konservatīvie" pārstāvis Krišjānis Feldmans slavēja "Nacionālo apvienību", ka tai izdevies strauji izvirzīt jaunu kandidātu ministra amatam. Viņš norādīja, ka jaunajam ministram jāstrādā ne tikai pie tā, lai pārrautu Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, bet arī jāpārrauj atkarība no Krievijas elektrības.
Politiķis jauno ministri domāt par jaunuzņēmumiem, paužot neizpratni, kāpēc jautājumi, kas saistīti ar tiem, jārisina Saeimā, bet netiek iekļauti valsts pamatbudžetā. Feldmans gan atzina, ka Vitenbergs bija pievērsies šim jautājumam, bet "ne pārāk veiksmīgi". Tāpat viņš atzīmēja, ka nepieciešams veicināt rietumu investīciju piesaisti.
Toties pie frakcijām nepiederošais deputāts Kaspars Ģirģens notiekošo dēvēja par karmu, jo viss noticis ar Aivara Geidāna iesaisti, jo "pirms gada Siguldā izveidota shēma, lai Vitenbergs kļūtu par ministru, bet "KPV LV" izjuktu," apgalvoja politiķis. Viņš arī stāstīja, ka Rēzeknē cilvēki aktīvi izpērk boilerus, jo siltais ūdens vasarā būs ļoti dārgs.
Politiķis gan norādīja, ka neatbalstīs Indriksones kandidatūru, jo viņa darbojusies kopā ar Vitenbergu, kā arī nav uzklausījusi politiķus.
Šķelda kā risinājums?
Turpretim Aldis Gobzems norādīja, ka bijis Rēzeknē, kur 40% pilsētas centra nesaņemot karsto ūdeni, jo esot problēmas ar siltumapgādi. Atlikušie 60% saņemot siltumu, jo kurināšanai izmanto šķeldu. Gobzems kārtējo reizi no tribīnes aicināja aizliegt šķeldas eksportu no Latvijas.
Savas runas turpinājumā Gobzems pieskārās virknei jautājumu, kas pastarpināti saistīti ar Indriksones kandidatūru.
Toties Māris Možvillo (Neatkarīgie) norādīja, ka, ja visu kurināšanu pārbūvētu, lai lietotu šķeldu, tad tāpat pietrūktu 30% jaudas, jo Latvijā nav tehniskās jaudas, lai saražotu nepieciešamo šķeldas apjomu. Viņš norādīja, ka drīzumā varētu aizvērties celtniecības uzņēmumi. Vienīgais, kas šo situāciju varētu glābt ir kara izbeigšanās Ukrainā, kas ļautu celtniecības nozarei atdzīvoties, sacīja deputāts.
Možvillo arī norādīja, ka, lai arī valdība norādījusi, ka ir gatava krīzes situācijai, šī gatavība esot vien uz papīra. Praksē neesot tiešu plānu katlu namu būvniecībai un citiem risinājumi. Tāpat viņš kritizēja, ka joprojām pilnībā nav atcelta OIK. Viņš arī norādīja, ka pārlieku vēlu tiek pieņemti lēmumi, lai ieietu un izietu no krīzes.
Savukārt Didzis Šmits no tribīnes atzīmēja, ka faktiski Kariņš tviterī jau bija izteicis neuzticību Golubevai, bet tagad soda "Nacionālo apvienību" (NA), jo tā oficiāli izteica neuzticību ministrei. Tāpat viņš kritizēja Kariņu, ka viņš no trim NA ministrijām izvēlējies "upurēt" tieši ekonomikas ministru. Šmita ieskatā, šāda rīcība nav pieņemama laikā, kad notiek enerģētikas krīze.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pēc 9. maija un 10. maija notikumiem pie pieminekļa Uzvaras parkā Nacionālā apvienība (NA) paziņoja, ka iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (AP) ir jāatkāpjas pretējā gadījumā NA pametīs valdību. Pirmdien, 16. maijā, Golubeva paziņoja par demisiju.
Savukārt Kariņš NA prasību par ministres demisiju nodēvēja kā ultimātu un "politisku šantāžu", tāpēc "politiskā līdzsvara" nodrošināšanai premjers ierosināja NA līdz šai trešdienai, 18. maijam, izvirzīt jaunu ekonomikas ministra amata kandidātu Jāņa Vitenberga vietā.
NA valdes loceklis Jānis Iesalnieks raidījumā "Spried ar Delfi" pieļāva, ka viens no ekonomikas ministra amata kandidātiem varētu būt līdzšinējā Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" apgalvoja, ka koalīcijā pastāv uzskats par Jāni Vitenbergu kā salīdzinoši vāju ekonomikas ministru.
