Trešdien, 16. jūnijā, Saeima amatā apstiprināja četrus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes locekļus un padomes priekšsēdētāju. Balsojumos par šo amatpersonu apstiprināšanu amatā nepiedalījās lielākā daļa opozīcijas, taču pirms balsojumiem nenotika arī debates.
Par SPRK padomes priekšsēdētāju uz septiņiem gadiem Saeima apstiprināja Aldu Ozolu (attēlā). Par SPRK padomes locekli uz sešiem gadiem Saeima apstiprināja Intaru Birziņu un Rotu Šņuku, bet uz pieciem gadiem Imantu Mantiņu un Annu Upenu.
Likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzēts, ka divus pretendentus ieceļ uz piecu gadu termiņu, divus – uz sešu gadu termiņu, bet priekšsēdētāju – uz septiņiem gadiem. Tāds princips izvēlēts, lai turpmāk nodrošinātu to, ka vienlaikus nenomainās viss SPRK padomes sastāvs.
Par šīm kandidatūrām Saeima lēma pēc tam, kad tās apstiprināšanai amatā izvirzīja Ministru kabinets. Kandidāti tika izvēlēti konkursā, ko rīkoja Valsts kanceleja.
Kā informēja Valsts kancelejā, SPRK padomes priekšsēdētāja amatam virzītā Alda Ozola strādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur kopš 2013. gada ir valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības, dabas aizsardzības un klimata politikas jautājumos. Pirms tam Ozola bijusi projektu vadītāja un nacionālā koordinatore Latvijā organizācijā "CEE Bankwatch Network" un deviņus gadus bijusi organizācijas "Latvijas Zaļā kustība" valdes priekšsēdētāja. Ozola sevi pārliecinoši parādīja otrajā atlases kārtā, kā arī ieguva visaugstāko vērtējumu kritiskajās vadības kompetencēs – stratēģiskajā redzējumā un lēmumu pieņemšanā.
Intars Birziņš un Rota Šņuka padomes sastāvā bijuši jau līdz šim (no 2016. gada). Birziņš pirms darba SPRK strādājis Konkurences padomē un Valsts ieņēmumu dienestā, savukārt Šņuka – AS "Rīgas Siltums" un Ekonomikas ministrijā.
Arī Imants Mantiņš SPRK padomē ir no 2016. gada; pirms tam viņš sniedzis konsultācijas biznesa vadībā un investīciju jautājumos un bijis VAS "Latvijas Pasts" valdes loceklis. Savukārt Anna Upena līdz izvirzīšanai SPRK padomes locekļa amatam strādājusi biedrībā "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība", Ekonomikas ministrijā un Latvijas Republikas Patstāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā.
Konkurss norisinājās trīs atlases kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Pēc izvērtējuma komisija lēma uz konkursa otro kārtu izvirzīt piecus pretendentus uz SPRK padomes priekšsēdētāja vietu un 21 pretendentu uz četrām SPRK padomes locekļu vietām.
Konkursa otrās kārtas laikā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt amatu SPRK padomē, atbildēja uz komisijas jautājumiem, kā arī prezentēja savu redzējumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas attīstību valstī un regulatora darbības prioritātēm.
Pēc šīs kārtas uz konkursa finālu tika izvirzīti četri pretendenti, kuri sacentās par SPRK padomes priekšsēdētāja vietu, un 11 pretendenti, kuri bija pieteikušies uz četrām SPRK padomes locekļu vietām.
Konkursa trešās kārtas laikā pretendenti tika vērtēti, pārbaudot viņu vadības kompetences: stratēģisko redzējumu, lēmumu pieņemšanu (kritiskā kompetence), rezultātu sasniegšanu, vērtību apzināšanos. Papildus šīm vadības kompetencēm pretendentiem uz padomes priekšsēdētāja amatu tika pārbaudītas arī pārmaiņu vadīšanas prasmes, savukārt pretendentiem uz padomes locekļu amatiem – prasme darboties komandā. Šajā atlases kārtā tika izmantotas šādas metodes: kompetenču intervija, ko nodrošināja divi neatkarīgi, no SIA "Eiro Personāls" piesaistīti personāla atlases eksperti, un amata atbilstības tests, kurā tika izvērtētas pretendenta kognitīvās spējas, personības iezīmes un profesionālās intereses.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisija tika izveidota saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". To vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā bija: finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) un Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova. Tāpat pretendentu vērtēšanā tika piesaistīti neatkarīgie novērotāji: Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle, Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa.