Ceturtdien, 1. oktobrī, īpaši sasauktā attālinātā ārkārtas sēdē Saeima apstiprināja bijušo finanšu ministru Andri Vilku Latvijas Bankas padomes locekļa amatā. Darbu bankā viņš sāks 16. novembrī. Par Vilka apstiprināšanu nobalsoja 45 deputāti, pret bija 21 un atturējās seši. Atbalsts pārsvarā nāca no valdošās koalīcijas, kamēr ZZS atturējās, bet "Saskaņa" balsoja pret.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP), raksturojot balsojumu komisijā, teica, ka nevienam nebija iebildumu tieši pret Vilka kandidatūru, lai gan bija dažiem iebildes un jautājumi par Latvijas Bankas darbību un plāniem.
Valērijs Agešins (S) debatēs atgādināja, ka savulaik Vilka vadībā nav pienācīgi uzraudzīts valsts galvojums "Liepājas metalurgam", tādējādi pieliekot roku uzņēmuma darbības izbeigšanai, un ka Vilks bijis finanšu ministrs laikā, kad tika īstenota "jostu savilkšanas" politika.
"Liepājnieki un daudzi citi valsts iedzīvotāji nav aizmirsuši tā laika finanšu ministra rīcību "Liepājas metalurga" gadījumā un vienaldzību pret iedzīvotāju likteņiem," teica Agešins. Viņš paziņoja, ka "Saskaņa" neatbalsta Vilka kandidatūru un aicina Latvijas Bankas prezidentu izvirzīt citu kandidatūru šim amatam.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa pauda atbalstu Vilka kandidatūrai, jo atbalsta bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka tiesības izvēlēties savas komandas locekļus.
Gatis Eglītis (JKP) skaidroja frakcijas viedokli, ka nav vajadzīgs aizpildīt tukšo vietu bankas padomē, jo pietiek ar pieciem padomes locekļiem. Krīzes apstākļos 100 tūkstoši eiro, ko izmaksā viena šāda vieta, ir liela nauda, ko var ietaupīt, teica Eglītis. Otrs arguments ir neskaidrība par Latvijas Bankas un Kazāka redzējumu par bankas stratēģisko attīstību. Eglītis uzskata, ka banka nespēj kvalitatīvi pievērsties lietām, kas tai būtu jārisina – zemais kreditēšanas līmenis, grūtības atvērt banku kontus un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu aizplūšana uz Lietuvu.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) debatēs paziņoja, ka frakcijas balsojumā atturēsies, jo to nodarbina plānoto stratēģisko pārmaiņu jautājumi Latvijas Bankā, padomei kļūstot par izpildinstitūciju, un vadības izraudzīšanās principi. Deputāte uzskata, ka patlaban nav vajadzības steigties ar padomes locekļa vietas aizpildīšanu. Reizniece-Ozola sacīja, ka Vilks nav pietiekami politiski neitrāls, lai strādātu Latvijas Bankai, kurai jābūt neatkarīgai no politikas.
Krišjānis Feldmans (JKP) pauda savas bažas par plānoto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai, kur vēl nav skaidri visi jautājumi, piemēram, kā sadalīt bankas un komisijas vadības pilnavaras apvienojoties. Tāpēc, pēc Feldmana domām, nav jāsteidzas aizpildīt bankas padomes locekļa vietu, ko varētu rezervēt FKTK vadības pārstāvjiem. Konkrēto kandidātu Vilku Feldmans atturējās vērtēt.
Jūlija Stepaņenko atzina, ka Vilka kā finanšu ministra darbības dēļ ir noskaņota pret viņa kandidatūru, taču tagad secinājusi, ka jo tālāk no "Vienotības" turēsies Vilks, jo labāk būs. Uzticoties Kazākam, ar kuru neatkarīgie deputāti tikušies pirms lemšanas par Vilku, Stepaņenko nolēmusi atbalstīt Vilku, lai gan tāds lēmums neesot nācis viegli.
Pie frakcijām nepiederošais Andris Kazinovskis sacīja, ka šīs debates viņam atgādina laiku, kad Saeima lēma par Kazāka apstiprināšanu amatā pērn. Kazinovskim gan tolaik, gan tagad rada bažas, ka Kazāks savulaik strādājis citas bankas interesēs, un līdzīgi esot ar Vilku. Tāpēc Kazinovskis esot ļoti uzmanīgs izdarīt "pozitīvus secinājumus", norādot, ka Latvijas Banka nav izpildījusi savus solījumus par kreditēšanu, ko īpaši jūt reģionos un jaunās ģimenes. Kazinovskis te saredz ārvalstu komercbanku interešu aizstāvēšanu, tāpēc balsojumā par Vilku atturēsies.
Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) sacīja, ka dienu iepriekš "Saskaņas" frakcija vērtējusi Vilka kandidatūru pēc diviem kritērijiem – profesionalitātes un politiskās neitralitātes. "Saskaņas" vēlētāji negatīvi vērtē Vilka darbību, teica deputāte, kura bija rosinājusi frakcijā balsojumu par obligātu noraidošu balsojumu, turklāt nez frakcijas vadītāja Jāņa Urbanoviča dalības. Frakcija vienojusies balsot pret, kas būšot redzams Saeimas balsojumā, teica Ločmele-Luņova.
Jau pēc Saeimas balsojuma Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks paudis pateicību Saeimai saistībā ar lēmumu apstiprināt Vilku padomē, norādot, ka šis lēmums ļaus stiprināt centrālās bankas vadības komandu nozīmīgā brīdī, kad tiek īstenotas strukturālas pārmaiņas Latvijas Bankā, tostarp uzlabojot efektivitāti un jaudu, pārskatot vadības modeli un virzoties uz viena līmeņa pārvaldību, kā arī veicot sagatavošanās priekšdarbus iespējamajai FKTK integrācijai, portāls "Delfi" uzzināja bankā.
"Andris Vilks būtiski stiprinās Latvijas Bankas padomes jaudu un kompetenci, tostarp makroekonomikas analīzes jautājumos, sadarbībā ar starptautiskajām institūcijām un institūcijas sekmīgā vadībā pārmaiņu laikos. Andris Vilks ir izcils profesionālis, kurš guvis daudzpusīgu pieredzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī augsta līmeņa darbā starptautiskās finanšu institūcijās, ir starptautiski novērtēts un atpazīstams. Viņam ir izcilas zināšanas ekonomikā, finansēs, ekonomikas un finanšu tirgus politikas veidošanas jomā" uzsver Kazāks.
Viņa kandidatūru pirms izvirzīšanas Kazāks ir saskaņojis ar pārējiem Latvijas Bankas padomes locekļiem, lai arī likums to neprasa.
Vilks strādājis "SEB bankā" (iepriekš "Latvijas Unibanka") kā galvenais ekonomists, bijis Ministru prezidentu Ivara Godmaņa un Valda Dombrovska padomnieks, ievēlēts 10. Saeimā un 2010. gada 3. novembrī apstiprināts finanšu ministra amatā Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā. 2011. gada rudenī Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā, bet nolicis deputāta mandātu, jo turpinājis pildīt finanšu ministra pienākumus.
Starptautiskais biznesa un finanšu izdevums "The Banker" Vilku nosauca par 2012. gada labāko finanšu ministru Eiropā. 2014. gada jūnijā Vilks paziņoja, ka nekandidēs Saeimas vēlēšanās, izstājas no partijas un pārtrauc politisko darbību, un atgriezīsies finanšu nozarē. Kopš 2016. gada strādā Eiropas Investīciju bankā, kur pildījis izpilddirektora un direktoru padomes locekļa pienākumus Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Londonā, bet pašlaik ir vecākā amatpersona institucionālajos jautājumos Eiropas Investīciju bankas Baltijas valstu reģionālajā pārstāvniecībā Viļņā.
"Delfi" jau ziņoja, ka otrdien, 29. septembrī, ar astoņām balsīm par, trim deputātiem atturoties un vairākiem balsojumā nepiedaloties, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja Vilka kandidatūru darbam Latvijas Bankas padomē. Latvijas Bankas padomes locekļa vieta kļuva vakanta pēc tam, kad septembra vidū uz iesnieguma par atkāpšanos no amata pamata Saeima no padomes locekļa pienākumiem atbrīvoja Vitu Pilsumu, kuras pilnvaras beidzas 1. oktobrī.
Jautājums par Vilka kandidatūru un paša kandidāta uzklausīšana bija iekļauti komisijas sēdes darba kārtībā jau pirms nedēļas, taču toreiz jautājums tika atlikts, jo Vilks vēl nebija uzklausīts Saeimas frakcijās.
Par Vilka virzīšanu apstiprināšanai bankas padomes locekļa amatā komisijas sēdē nobalsoja Mārtiņš Bondars (AP), Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV), Vjačeslavs Dombrovskis, Ļubova Švecova, Ramona Petraviča (KPV LV), Ilze Indriksone (NA), Rihards Kozlovskis (JV) un Mārtiņš Šteins (AP). Balsojumā atturējās Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Janīna Jalinska (ZZS) un Aleksandrs Kiršteins (NA). Balsojumā nepiedalījās Jānis Cielēns (JKP), Gatis Eglītis (JKP) un Igors Pimenovs (S).
Tomēr trešdienas rītā publiskajā telpā parādījās jauna informācija, jo brīdi pirms Saeimas Pieprasījumu komisijas attālinātās sēdes kolēģiem netīšām kļuva dzirdamas "Saskaņas" frakcijas līdera Jāņa Urbanoviča sarunas, kur viņš, lietodams rupjības, aicināja kolēģus nebalsot par Vilku, jo viņš iznīcinājis "Liepājas metalurgu".
Urbanovičs sarunā arī pieminēja Jauno konservatīvo partiju, kura neatbalsta Vilka kandidatūru. Pēc tam fonā bija dzirdama vēl kāda balss, kura piemin naudas došanu un kaut kādas sarunas, tomēr sliktās kvalitātes dēļ nav īsti skaidrs, par ko saruna.
Urbanovičs pēc tam izplatīja publisku atvainošanos un savu viedokli skaidroja sekojoši: "Sākotnēji "Saskaņas" frakcija bija lēmusi jautājumā par Andra Vilka iecelšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā izvēlēties brīvo balsojumu. Kad par to uzzināja mūsu partijas Liepājas nodaļas biedri, saņēmu ļoti daudz un ļoti striktus pārmetumus. Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību "Liepājas metalurga" krīzes laikā, kas daudzas ģimenes iedzina izmisumā. Es nevarēju neņemt vērā viņu teikto. Šajā emocionālajā gaisotnē arī pateicu to, ko tagad ļoti nožēloju."
Portālam "Delfi" trešdienas pēcpusdienā aptaujājot Saeimas frakciju pārstāvjus, stingru atbalstu Vilkam solīja tikai "Attīstībai/Par" frakcija, kuras līderis Daniels Pavļuts pauda atbalstu Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka izvēlētajam kandidātam kā atbilstošam profesionālim.
"Jaunā Vienotība" vienojusies, ka tai būs brīvais balsojums, teica frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, kurš pats gan balsošot par. Frakcija Vilku nav atsevišķi uzklausījusi, jo labi pazīstot bijušo kolēģi, un Latkovskis nekomentēja fakcijas lēmumam iemeslus.
"KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens sacīja, ka frakcijai būs brīvais balsojums, bet viņš pats balsos pret, lai gan frakcijas pārstāves atbildīgajā komisijā balsoja par.
Saeimas "Nacionālās apvienības" frakcijas līderis Raivis Dzintars portālam "Delfi" atzina, ka frakcijas lēmuma vēl neesot, bet ir prognozējams, ka vairums varētu atbalstīt.
Krišjānis Feldmans (JKP) sarunā ar "Delfi" neslēpa, ka frakcija uz Vilka kandidatūru raugās rezervēti, lai gan vēl neesot šis jautājums frakcijā apspriests. Ja tas būs Saeimas sēdē ceturtdien, tad frakcija varētu pirms tam lemt. JKP neapmierina sasteigta kandidatūras virzīšana, jo tai ir vairāki jautājumi par Latvijas Bankas stratēģisko attīstību, tajā skaitā plānoto veidu, kā bankai tiks pievienota Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tāpēc frakcijas pārstāvji komisijas balsojumā nepiedalījās. Feldmans noliedza, ka būtu bijušas kādas sarunas ar "Saskaņu", piebilstot, ka opozīcija cenšas izmantot savā labā JKP skeptisko nostāju.
Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Uldis Augulis teica, ka frakcija Vilku neatbalstīs, jo neuzskata par piemērotu šim amatam, ņemot vērā viņa iepriekšējo darbību. ZZS jau rosinājusi Kazākam meklēt citu spējīgāku cilvēku, lai gan konkrētu personu neesot nosaukuši.
Trešdienas vakarpusē ar Urbanoviču neizdevās sazināties, bet iepriekš izskanējusī informācija liecina, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs.
Saeimā patlaban jau ir 13 neatkarīgie deputāti, kuru balsis var ietekmēt balsojuma iznākumu, un divi no viņiem – Dombrovskis un Švecova – komisijā Vilku atbalstīja.
Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma apstiprina amatā Saeima.
Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai kāds no padomes locekļiem atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā Saeima ievēlē attiecīgi jaunu Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku vai padomes locekli uz piecu gadu pilnvaru termiņu. Viena un tā pati persona var būt par Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku vai padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli Latvijas Bankas padomes locekļa ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā. Saņēmis šādu iesniegumu, Prezidijs to nekavējoties nodod attiecīgajai Saeimas komisijai, kas piecpadsmit dienu laikā izskata šo iesniegumu un sagatavo Saeimas lēmuma projektu.
Kazāks par Vilka kandidatūru Saeimu informēja 17. septembrī.
"Delfi" jau ziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Kazāks, iepazīstinot komisijas deputātus ar savu izvēli virzīt Vilku amatam bankas padomē, komisiju informēja, ka ir iecerējis virzīt likuma grozījumus, lai samazinātu bankas vadības komandas skaitu. Kopš Kazāks sācis darbu bankā 2019. gada decembrī tas jau samazināts no 12 līdz 9 (seši padomes un trīs valdes locekļi), bet nākotnē iecerēts to samazināt tikai līdz sešiem padomes locekļiem, uzticot tai pildīt arī valdes pienākumus. Kazāks pauda cerību, ka Saeima šādas izmaiņas likumā atbalstīs, kā arī piebilda, ka viņa darbības bankā laikā tās darbinieku skaits samazināts par 10%. "Taupīgi, bet jaudīgi," tādu moto darbam bankā izvirzījis Kazāks.
Par Vilka izraudzīšanos darba bankas padomē Kazāks teica, ka tam ir vienkāršs iemesls – savas jomas profesionālis ar pieredzi finanšu nozares jautājums sabiedriskajā un privātajā sektorā, kā arī starptautiskajās institūcijās. Jau vēlāk atbildot uz deputāta Gata Eglīša bažām, ka Valdis Dombrovskis varētu būt palūdzis savu bijušo kolēģi iekārtot labā darbā, Kazāks norādīja, ka Vilku uzrunājis tikai pats, jo viņš ir darītājs nevis runātājs, turklāt ar starptautisku pieredzi, kas nepieciešama Latvijas Bankai. Pēc tam Vilka kandidatūru Kazāks saskaņojis ar pārējiem padomes locekļiem, jo uzskata, ka padomei jādarbojas kā koleģiālai institūcijai.
Kazāks arī deputātus informēja, ka uzreiz noskaidrojis jautājumu par Vilka iesaisti politikā, jo centrālajai bankai jābūt neatkarīgai no politikas. Vilks bija "Vienotības" biedrs no 2010. līdz 2015. gadam, ievēlēts 10. un 11. Saeimā, un, kā pats teica valdības darbā savulaik iesaukts kā profesionālis ar uzdevumu izvest valsti ātrāk no krīzes un ieviest eiro, tāpēc pēc darba paveikšanas bijis viegli pamest politiku.
Pēc aiziešanas no politikas Vilks strādājis dažādos amatos Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā un Eiropas Investīciju bankā, kur arī patlaban strādā Baltijas valstu reģionālajā pārstāvniecībā Viļņā kā vecākā amatpersona institucionālajos jautājumos.
Vilks sarunā ar deputātiem atzina, ka atsaucies Kazāka aicinājumam, jo 20 gadus darbojies šajā nozarē un vienmēr ļoti augstu vērtējis Latvijas Bankas darbu. Viņš pozitīvi vērtēja Kazāka laikā paveikto, meklējot aktīvu dialogu ar sabiedrību un lēmējvaru, kā arī padarot bankas darbu atklātāku. Savu pienesumu Latvijas Bankā Vilks saskata starptautiskās dimensijas, atpazīstamības un atvērtības stiprināšanā.
Gandrīz stundu ilgušajā iztaujāšanā deputāti Vilkam un Kazākam uzdeva jautājumus gan par rīcību esošajā krīzē pasaulē, gan par 2008. gada finanšu krīzes mācībām.
Vilks pirms kļūšanas par finanšu ministru bijis ne tikai premjerministra Valda Dombrovska, bet arī valdības vadītāja Ivara Godmaņa ārštata padomnieks, tādēļ viņam bija jāatbild arī uz deputātu jautājumu par "Parex" bankas glābšanu. Vilks teica, ka Godmanis viņu nav pielaidis pie "Parex" jautājumiem un uzklausījis tikai Vilka padomus makroekonomikā.
