Saeima ceturtdien, 11. augustā, atbalstīja Ministru kabineta (MK) iepriekš pieņemto lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, portāls "Delfi" uzzināja Saeimas Preses dienestā.
Izmaiņas paredz pagarināt ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī līdz šā gada 10. novembrim.
Turpmāk Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri īsteno rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos noteiks piemaksu līdz 50% no noteiktās stundas algas likmes.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksās piemaksu līdz 50% no viņam noteiktās mēnešalgas.
Zemessargam par katru dienu, kad tas veicis šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, izmaksās dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu līdz 1,5.
Jau iepriekš ar rīkojumu Valsts robežsardzei tika dotas tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai persona nekavējoties atgrieztos valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu.
Tāpat teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs netiek pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, izņemot robežšķēršošanas vietas un Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas vietu "Daugavpils".
Jau ziņots, ka Ministru kabineta 2021. gada 10. augustā pieņēma rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", lai cīnītos ar mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot robežu.
Iekšlietu ministrijas (IeM) informācija liecina, ka kopš 2021. gada 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 6777 cilvēki.
Ministrijā atzīst, ka ir samazinājies to personu, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas un Baltkrievijas robežu, tomēr Valsts robežsardze joprojām konstatē nelikumīgus valsts robežas šķērsošanas gadījumus. Proti, maijā no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas ir atturētas 20 personas, jūnijā – 96 personas, bet jūlijā – piecas personas.
Tāpat IeM atsaucas uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Baltkrievija atbalsta Krievijas īstenoto karu Ukrainā, līdz ar to ministrija uzskata, ka pret Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgo šķērsotāju skaita samazināšanos ir pamats izturēties piesardzīgi.
Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas teritorijas.
Tādējādi IeM uzskata, ka arī turpmāk ir nodrošināma Latvijas un Baltkrievijas robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot ārkārtējās situācijas režīmu.
Pret ārkārtējās situācijas turpināšanu pierobeža iestājās biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" un Tieslietu ministrija (TM), kā argumentu minot, ka pēdējos mēnešos novērotais nelielais skaits, kas mēģinājis nelegāli šķērsot robežu, nevar būt par pamatu ārkārtējās situācijas saglabāšanai.
Tāpat biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka aizturēto personu vidū ir potenciālie patvēruma meklētāji, arī ģimenes ar bērniem no kara skartiem reģioniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
