Saeima apstiprina Stukānu ģenerālprokurora amatā
Foto: DELFI

Saeima pavasara sesijas pēdējā attālinātajā ārkārtas sēdē ceturtdien, 18. jūnijā, ģenerālprokurora amatā apstiprinājusi Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Juri Stukānu, kurš jaunos amata pienākumus sāks pildīt 12. jūlijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par Stukāna apstiprināšanu nobalsoja visi 92 klātesošie deputāti.

Inese Voika (AP) savas frakcijas vārdā pirms balsojuma sacīja, ka šoreiz pirmo reizi bija sīva konkurence, publisks process un kvalificēta atlase, kas ir ļoti pozitīvi vērtējams. Deputāte uzsvēra, ka savu valsti veidojam tādu, kādus cilvēkus apstiprinām amatos. Frakcija "Attīstībai/Par" vērtē Stukānu kā atbilstošu un profesionālu kandidātu, tāpēc atbalsta viņu un vēl veiksmi.

Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka frakcijai patika saruna ar Stukānu un viņa idejas, tāpēc frakcija balso par, lai jaunajam ģenerālprokuroram būtu pēc iespējas plašāks mandāts. Valainis, nesaucot vārdā, piesauca gadījumu ar Juri Jurašu (JKP), kurš atstatīja sevi no atlases procesa, deleģējot kolēģi, ko Zaļo un zemnieku savienība gan apšauba kā likumīgu rīcību. Tas met ēnu uz jauno atlases procesu, sacīja Valainis.

Aldis Gobzems, kurš gan Juridiskajā komisijā balsoja par Stukāna kandidatūru, sacīja, ka īstais viņa spēju rādītājs būs tas, vai viņš "atcels Meroni no mantas glabātāja statusa vienā kriminālprocesa".

Aleksandrs Kiršteins (NA) atgādināja, ka prokuratūra desmitgažu laikā nav vēlējusies un spējusi pārskatīt padomju laika safabricētu procesu pret policijas bataljona dalībniekiem pagājušā gada 70. gados. Kiršteins pauda nožēlu, ka šajā procesā iesaistīti juristi joprojām darbojas mūsu tieslietu sistēmā. Deputāts Stukānam novēlēja spēt izdarīt to, ko priekšteči nav spējuši 30 gadu laikā.

Andrejs Judins (JV) pauda prieku par Stukāna atbildēm uz frakcijas jautājumiem un atzina, ka nav vairs vajadzības par viņu aģitēt, jo visi atbalsta. Judins pauda īpašu prieku, ka šī Saeima spēja mainīt likumu un ģenerālprokurora kandidāta izvēles kārtību.

Regīna Ločmele-Luņova (S) teica, ka frakcijā bijusi īpaši ilga saruna par pirmstiesas izmeklēšanas procesu un tā uzlabošanu un Stukāna plāni šajā jomā vieš lielas cerības.

Krišjānis Feldmans (JKP) norādīja, ka lēmumprojekts par Stukāna apstiprināšanu ir ilgstoša darba rezultāts, cenšoties vairot tiesiskumu Latvijā un padarot atlases procesu caurskatāmu. Feldmans novēlēja Stukānam stingru mugurkaulu arī turpmāk, uzturot augstu tiesiskuma latiņu Latvijā.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas Juridiskā komisija 16. jūnijā pēc nepilnu stundu ilgušas sarunas vienbalsīgi atbalstīja Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Stukāna kandidatūras virzīšanu uz Saeimas sēdi, lai lemtu par viņa iecelšanu ģenerālprokurora amatā.

Par attiecīgu Saeimas lēmuma projektu nobalsoja visi klātesošie komisijas locekļi no dažādām frakcijām, kā arī pie frakcijām nepiederošie.

Pēc komisijas balsojuma Stukāns pateicās par izrādīto uzticību un uzsvēra, ka viņa vienīgais mērķis, kādēļ kandidē uz šo amatu, ir nodrošināt likumību Latvijā. "Citu mērķu un apsvērumu man nav," teica Stukāns.

Attālināti videokonferences režīmā notiekošajā komisijas sēdē, ko sevi no lemšanas atstatījušā Juraša vietā vadīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Iesalnieks (NA), Stukāns īsumā mutiski iepazīstināja deputātus ar savu redzējumu par prokuratūras darbību, kas iepriekš iesniegts arī rakstiski.

Pie trim galvenajiem uzdevumiem Stukāns minēja nepieciešamību pilnveidot esošo kārtību, lai nodrošinātu prokurora pilnvērtīgu iesaisti un ciešu sadarbību ar izmeklētāju jau no kriminālprocesa uzsākšanas brīža. "Prokuroriem jāmaina attieksme un jāieņem vadošā loma kriminālprocesa izmeklēšanā," sacīja Stukāns.

Kā otru būtisku darbu tuvākajā laikā Stukāns minēja aktīvu un kvalitatīvu iesaistīšanos gada nogalē veidojamajā Eiropas prokuratūrā, kuras uzdevums būs izmeklēt Eiropas Savienības fondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumus. Kā trešo prioritāti Stukāns minēja darbu pie "e-lietas" platformas ieviešanas, tās gudras un lietderīgas izmantošanas, lai uzlabotu dokumentu apriti un darba procesu.

Papildus trim būtiskām lietām Stukāns pieminēja arī prokuratūras sadarbības uzlabošanu ar izmeklēšanas iestādēm, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu saprātīgos termiņos.

Atbildot uz Iesalnieka jautājumu, kādus lielākos trūkumus Stukāns saredz prokuratūras darbā un kas būtu jāmaina, Stukāns sacīja, ka patlaban netiek pilnvērtīgi izmantots prokuroru potenciāls. Problēma esot arī speciālas mācību iestādes trūkums, tāpēc jāmācās visiem vienam no otra. Ja Stukāns kļūs par ģenerālprokuroru, tad mainīšot pilnībā uzraudzības modeli tā, lai uzreiz pēc informācijas par lietas ierosināšanu saņemšanas prokurors iepazīstas ar lietu un kopā ar izmeklētāju vienojas par nepieciešamo pierādījumu daudzumu, kas dotu izmeklētājam skaidrāku darbības virzienu un veicinātu lietas ātrāku izmeklēšanu.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam izvirzījusi Tieslietu padome. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Rīgas apgabaltiesa Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form