Foto: LETA

Pēc vairāku stundu debatēm Saeima ceturtdien, 19. septembrī, nolēma apstiprināt Ministru kabineta 12. septembra rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Līdz ar to spēkā paliek ārkārtējās situācijas laikā sarunu procedūrā noslēgtās vienošanās un līgumi par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Lēmums pieņemts ar 59 balsīm par, pret balsoja 24, bet atturējās viens deputāts.

Tā kā, valdībai lemjot par Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanu, to neatbalstīja trīs klātesošie Jaunās konservatīvās partijas ministri, tad arī debatēs Saeimā šīs partijas pārstāvji runāja visaktīvāk un aicināja neatbalstīt šo valdības rīkojumu. Ceturtdien īsi pirms Saeimas sēdes arī partijas "KPV LV" Saeimas frakcija paziņoja, ka nolēmusi neatbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, lai gan šīs partijas ministri balsoja par rīkojuma pieņemšanu.

Par lēmumu nobalsoja "Attīstībai/Par"', "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības,"Saskaņas" deputāti un vairāki frakcijām nepiederošie deputāti, Pret balsoja Jaunās konservatīvās partijas un "KPV LV" deputāti, bet Kaspars Ģirģens (KPV LV) atturējās.

Par viedokļu dažādību koalīcijā liecināja jau balsojums otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kura, izskatot valdības rīkojumu, to neatbalstīja. Savukārt opozīcijā esošās "Saskaņa" un "ZZS" pauda atbalstu valdības rīkojumam.

NA deputāts Ritvars Jansons pirms balsojuma Saeimā portālam "Delfi" sacīja, ka frakcijā nav stingra lēmuma kā balsot, tādēļ paredzams, ka balsos gan par, gan daži pret.

Pirms Saeimas sēdes "KPV LV" frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens, portālu "Delfi" informēja, ka partija uzticas Konkurences padomes argumentiem un atbalstīs tās rekomendācijas neizsludināt ārkārtējo situāciju galvaspilsētā. Pucens uzsver, ka Konkurences padome ir partijas ministra Ralfa Nemiro vadītās Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošā iestāde.

"Partijas frakcija ar savu balsojumu vēlas norādīt, ka Rīgas domei ir pašai jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem, nevis jāveido precedents, iesaistot valdību tās gadiem ilgi "ievārītas putras izstrēbšanā". Tas bija Rīgas domes apzināts lēmums, un tā ļoti labi apzinājās, kādas sekas var to sagaidīt, jo Konkurences padome bija to jau ilgstoši brīdinājusi par iespējamām sekām. Tagad, kad Konkurences padomes brīdinājums ir stājies spēkā, Rīgas dome izvēlas vieglāko ceļu – novelt atbildību uz Ministru kabinetu un Saeimu. Mūsu frakcija aicina Burova kungu kā Rīgas domes priekšsēdētāju uzņemties atbildību," skaidroja Pucens.

Pretēji viedokļi koalīcijā

Debatēs pirms lēmuma pieņemšanas deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) atgādināja par pēdējo piecu gadu vēsturi, kuras gaitā Rīgā apzināti tika veidota monopola situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā. Viņš pārmeta koalīcijas partnerei "Jaunajai Vienotībai", ka tā pauž atbalstu šim rīkojumam, kamēr tās partijas biedri Rīgas domē cīnās par kaut ko citu. "Rīgā nekas ārkārtējs nav noticis, vienkārši turpinās zagšana," sacīja Riekstiņš, aicinot neatbalstīt šo Saeimas lēmumu.

Krišjānis Feldmans (JKP), raksturojot situāciju, iepazīstināja deputātus ar mafijas domāšanu, kura gribot paņemt pa eiro no cilvēka, un tā rodoties OIK un šāda atkritumu shēma. Feldmans atgādināja, ka, ja Konkurences padome nebūtu pieņēmusi savu lēmumu, tad "Tīrīga" būtu "aizrullējusi". "Varam vēl šodien balsot pret un neiekrist atkritumu mafijas šantāžā," teica Feldmans. Viņš arī pārmeta valdības kolēģiem, ka tie apzināti novilcinājuši Saeimas informēšanu par MK rīkojumu.

Savukārt Mārtiņš Bondars (AP), aicināja atbalstīt valdības lēmumu un kolēģus nesākt jau tagad vēlēšanu kampaņu Rīgas domes vēlēšanām, jo "pulvera nepietiks".

Frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits debatēs pauda viedokli, ka atbalstīs šo lēmumu.

Juta Strīķe (JKP) sacīja, ka nav nekāda ārkārtējā situācija, bet gan ārkārtīga alkatība. Viņa skaidroja, ka, Saeimai nepieņemot šo lēmumu, būs spēkā Konkurences padomes lēmums un iepriekšējie līgumi rīdziniekiem. Strīķe izpelnījās arī Saeimas sēdes vadītājas Ināras Mūrnieces (NA) aizrādījumu par ētikas normu neievērošanu, jo debatēs netieši nosauca kolēģi Šmitu par "politiskiem atkritumiem no frakcijas".

Jānis Dombrava (NA) atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu Rīgā salīdzināja ar Krievijas guberņu un pretstatīja to jomas sakārtotībai, piemēram, Ziemeļvidzemes pašvaldībās. Dombrava pauda cerību, ka ārkārtējās situācijas laikā valdība nāks ar ierosinājumiem likumu grozījumiem, lai sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas jomu.

"KPV LV" deputāts Jānis Vitenbergs pauda viedokli, ka ir jāatbalsta Konkurences padomes darbs un pūles, jo tā jau ilgstoši brīdinājusi par monopola veidošanos atkritumu apsaimniekošanā Rīgā, bet netika uzklausīta.

"Saskaņas" pārstāvis Sergejs Dovgopolovs atzina problēmas atkritumu apsaimniekošanas jomā un teica, ka tās jārisina Saeimai. Viņš uzskata, ka KP lēmums bijis novēlots un saasinājis situāciju. Deputāts aicināja tagad nevērtēt Rīgas domes darbu, bet atbalstīt valdības lēmumu.

ZZS frakcijas pārstāvis Viktors Valainis, norādot uz koalīcijas partiju iekšējiem strīdiem, sacīja, ka būs jāvērtē šīs valdības darbs, ja pēc trim mēnešiem Saeimai būs jāatgriežas pie šāda paša lēmuma.

"Attīstībai/Par" frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts atgādināja, ka Saeimai šodien jālemj par MK rīkojuma apstiprināšanu nevis jāvērtē, vai valdībai taisnība. Viņš atzina, ka valdībā bija nopietna diskusija par šo jautājumu un gan Tieslietu ministrija, gan Valsts kanceleja atbalstīja šādu lēmumu. Pavļuts aicina saprast, ka deputātiem jāuzņemas atbildība par sava lēmuma sekām. "Aicinu atbalstīt mūsu valdību," sacīja Pavļuts.

JKP deputāte Linda Ozola sacīja, ka fakts, ka JKP šo rīkojumu un lēmumu neatbalsta, nenozīmē, ka valdība šķeļas, jo demokrātiskā sistēmā parlamentam jāuzrauga valdības darbs.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), komentējot Saeimas lēmumu, portālu "Delfi" informēja, ka Saeima atzina par pamatotu apstiprināto MK lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, kas apliecina, ka pašvaldība rīkojas pamatojoties uz valstī noteiktiem tiesiskuma principiem un tie šajā situācijā ir ievēroti.

"Ārkārtējās situācijas izsludināšana galvaspilsētā atkritumu apsaimniekošanas jomā ir nepieciešama, jo pašvaldībai nebija likumiska pamata nodrošināt atkritumu izvešanu pilsētā bez noslēgtiem līgumiem ar šī pakalpojumu sniedzējiem. Šobrīd atkritumu izvešanu pilsētā ir nodrošināta un to sniedz līdzšinējie apsaimniekotāji par jau esošajiem izcenojumiem," norāda Burovs.

"Delfi" jau ziņoja, ka 11.septembrī valdība ārkārtas sēdē nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgā. Rīkojums stājas spēkā no pieņemšanas brīža. Tas darīts, lai novērstu potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai, ja no 15. septembra, tiktu apturēta vai būtiski apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Rīgas dome jau ceturtdien, 12. septembrī, vienojās, ka trīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kompānijas - "Eco Baltia vide," "Clean R" un "Lautus" no šā gada 15. septembra Rīgā turpinās nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar līdzšinējiem noteikumiem, saglabājot pakalpojumu sniegšanas teritoriju, pakalpojumu sniegšanas nosacījumus un maksu.

Savukārt iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas līdz šim saņēma sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu no "Pilsētvides servisa," tiek nodrošināta pakalpojumu sniegšana ar līdzšinējiem noteikumiem, bet atkritumus izved citi uzņēmumi. Fiziskām personām pakalpojumu sniegs SIA "Eco Baltia vide," bet juridiskām personām – uzņēmums "Clean R". Sarunas procedūras rezultāti ir saskaņoti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Rīgas pašvaldībā situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā aktualizējas pēc Konkurences padomes lēmuma, kas uzdot pašvaldībai un SIA "Getliņi EKO" nekavējoties apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Ārkārtējās situācijas nepieciešamība izriet no tā, ka, ņemot vērā KP lēmumu par koncesijas līguma daļēju apturēšanu un pagaidu noregulējuma ieviešanu, 14. septembra pusnaktī rīdzinieki paliek bez spēkā esošiem līgumiem par atkritumu izvešanu, bet šāda pakalpojuma sniegšana ir iespējama tikai, ja ir līgums. Tāpēc, lai nodrošinātu atkritumu izvešanu neatkarīgi no tā, ir vai nav noslēgts līgums, to bija iespējams panākt, tikai izsludinot ārkārtējo situāciju, pēc valdības sēdes žurnālistiem skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

"Mēs esam ar rīkojumu panākuši identisku stāvokli tam, ko ar savu lēmumu paredz KP, proti, attiecībā uz absolūtu vairumu Rīgas atkritumu radītāju – iedzīvotājiem un komersantiem – turpināsies esošie līguma noteikumi, ieskaitot maksu. Attiecībā uz 12%, kam visdrīzāk nebūs pakalpojumu sniedzēju, tiks sākta sarunu procedūra ar nosacījumu, lai citi komersanti izpildītu esošos nosacījumus. Tas ir uzdots Rīgas pašvaldībai nodrošināt, lai sarunu procedūras rezultātā šāda vienošanās tiktu panākta," stāstīja Pūce.

Arī ministrs apstiprināja, ka iedzīvotājiem tūlīt nav jādodas slēgt līgumus, jo ārkārtējās situācijas laikā komersanti izvedīs atkritumus arī bez noslēgtiem līgumiem. Pašvaldībai ar rīkojumu ir arī uzdots ļoti svarīgs pienākums informēt iedzīvotājus par konkrētiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem.

Ārkārtējā situācija var ilgt ne vairāk kā trīs mēnešus, ko nosaka arī likums. "Paredzam, ka tas var beigties arī ātrāk gadījumā, ja KP pagaidu noregulējums tiesā tiek atcelts, tad tas beigsies automātiski. Otra iespēja, ja tiek mainīts regulējums jeb nosacījumi, kādā veidā notiek atkritumu apsaimniekošanas kārtība Rīgā," skaidroja ministrs.

Ko paredz rīkojums

Valdības rīkojumā par ārkārtējo situāciju Rīgas domei uzdots vienoties ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, kas apliecinājuši gatavību no 2019. gada 15. septembra nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas turpināšanu no 2019. gada 15. septembra, ievērojot pakalpojumu sniegšanas teritoriju, pakalpojumu sniegšanas nosacījumus un maksu, kas noteikta līgumos ar Rīgas pilsētas pašvaldību šiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem līdz 2019. gada 14. septembrim

Domei uzdots pieprasīt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav apliecinājuši gatavību no 2019. gada 15. septembra turpināt atkritumu apsaimniekošanu, līdz 2019. gada 12. septembrim iesniegt Rīgas domē ar sākotnējiem atkritumu radītājiem vai valdītājiem noslēgtos līgumus, kas ir spēkā līdz 2019. gada 14. septembrim.

Domei uzdots nekavējoties piemērot un līdz 2019. gada 13. septembrim noslēgt sarunu procedūru Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurā atkritumu apsaimniekotāji, kas attiecīgajā pakalpojumu sniegšanas teritorijā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz līdz 2019. gada 14. septembrim, nav apliecinājuši gatavību no 2019. gada 15. septembra turpināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu.

Domei uzdots, īstenojot šā rīkojuma apakšpunktu par sarunu procedūru, paredzēt tādas prasības pretendentiem, kas nodrošinātu, ka no 2019. gada 15. septembra atkritumu radītājiem vai valdītājiem netiek pasliktināti pakalpojumu sniegšanas nosacījumi, kādi attiecīgajā pakalpojumu sniegšanas teritorijā ir spēkā līdz 2019. gada 14. Septembrim.

Rīgas domei uzdots saskaņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju prasības pretendentiem (tehnisko specifikāciju) un sarunu procedūras rezultātus. Vienoties ar atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem līgumi tiek noslēgti saskaņā ar šā rīkojuma 3.1. apakšpunktu un šā rīkojuma 3.3. apakšpunktā paredzētās sarunu procedūras rezultātā, ka minēto līgumu termiņš tiek noteikts līdz brīdim, kamēr ir spēkā ar šo rīkojumu izsludinātā ārkārtējā situācija.

Domei ar 2019. gada 15. septembri uzdots nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu sadzīves atkritumu sākotnējiem radītājiem vai valdītājiem neatkarīgi no tā, vai sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs ir noslēdzis līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem.

Rīgas domei uzdots nodrošināt, ka līdz ar šo rīkojumu izsludinātās ārkārtējās situācijas darbības laikā sadzīves atkritumu sākotnējiem radītājiem vai valdītājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam.

Rīkojums nosaka, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir Rīgas dome un par iespējamiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskajām un juridiskajām personām ar šo rīkojumu izsludinātās ārkārtējās situācijas darbības laikā, atbild Rīgas dome.

Tāpat Rīgas domei jānodrošina, ka sadzīves atkritumu sākotnējiem radītājiem vai valdītājiem nekavējoties ir pieejama objektīva un pilnvērtīga informācija par kārtību, kādā tiek nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Ko paredz pagaidu noregulējums

Jau ziņots, ka KP neatļāva atkritumu apsaimniekotājam "Tīrīga" slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu.

KP lēmumā par pagaidu noregulējumu ir pieci punkti – Rīgas pašvaldībai un SIA "Getliņi EKO" nekavējoties jāaptur koncesijas līguma izpilde no noslēgšanas brīža daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu.

Otrs punkts uzdod domei un "Getliņi EKO" atturēties no darbībām, kas pielīdzināmas lēmumā konstatētajam LESD 102.panta iespējamam pārkāpumam. Tāpat pašvaldībai uzdots nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12. septembrim atsaukt atkritumu apsaimniekošanas līgumu uzteikumus, kas nosūtīti atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem bija spēkā esoši atkritumu apsaimniekošanas līgumi pirms koncesijas līguma noslēgšanas.

Pašvaldībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12. septembrim jāinformē atkritumu radītāji par sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem Rīgas pilsētas pašvaldībai bija noslēgti līgumi pirms koncesijas līguma noslēgšanas. Domei kopā ar "Getliņi EKO" līdz 12. novembrim jāiesniedz KP plāns, kā tiks nodrošināta konkurences noteikumu ievērošana nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!