Viens no pirmajiem jaunā ministra uzdevumiem būs izstrādāt nozares attīstības plānu turpmākajiem četriem gadiem, tas jāpaveic līdz nākamā gada februārim.
Tāpat tiks izstrādāts pedagogu darba algu palielināšanas grafiks saistībā ar plānotajām reformām izglītībā.
Vītols sarunā ar žurnālistiem uzsvēra nepieciešamību sakārtot izglītības infrastruktūru, lai samazinātu izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus.
Viņš informēja, ka martā tiks sākti būvniecības darbi vairāk nekā 20 mācību iestādēs, bet tuvāko triju gadu laikā to plānots izdarīt vairāk nekā 100 mācību iestādēs.
Jaunais ministrs informēja, ka ministrijā patlaban notiek institucionālais audits, pēc kura pabeigšanas varēs izstrādāt ilgtermiņa stratēģu izglītības finansēšanai, kas veicinās investīciju piesaisti šai nozarei.
Vītols izteica cerību, ka valdības koalīcijas partijas tikpat vienoti, kā ceturtdien atbalstīja viņa apstiprināšanu amatā, atbalstīs arī izglītību un zinātni.
Ministrs pauda viedokli, ka viņa panākumi būs atkarīgi no politiķu solidārā atbalsta un sadarbības.
Saeimas Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs Juris Dobelis debatēs par Vītola apstiprināšanu izteica gandarījumu, ka Vītols jau ir ceturtais ministrs, kurš nāk no Saimnieciskās komisijas rindām.
Saimnieciskā komisija turpināšot darbu jaunu ministru gatavošanā.
Vītolam ir 27 gadi, un viņš vēl joprojām turpina studijas Latvijas Universitātē, lai iegūtu politikas zinātnes maģistra grādu.
Vītola kandidatūra ministra amatam tika izvēlēta no 22 iespējamajiem Tautas partijas pretendentiem šim amatam. Pēc Vītola izvirzīšanas izglītības un zinātnes ministra amatā premjers par vienu no galvenajām Vītola priekšrocībām minēja viņa lielo politisko pieredzi. Pirmo reizi Vītols parlamentā ievēlēts 1995. gadā no Kristīgo demokrātu savienības, bet 7. Saeimā iekļuvis no Tautas partijas saraksta.
Atpazīstamību politikā Vītols guva laikā, kad parlaments diskutēja par obligātā militārā dienesta likumu. Toreiz students un deputāts Vītols ar rotaļu pistoli kopā ar citiem studentiem protestēja pie Brīvības pieminekļa, un pēc tam sporta laukumā cīkstējās ar deputātu Pēteri Tabūnu.
Strādājot par izglītības un zinātnes ministru, Vītols ir apņēmies veikt enerģiskus pasākumus izglītības sistēmas sakārtošanā un izglītības kvalitātes lejupslīdes apturēšanā.
Viņaprāt, reformas izglītībā atkarīgas arī no sabiedrības atbalsta, pedagogu pozitīvas attieksmes un visu izglītībā iesaistīto, īpaši vecāku, ieinteresētības pārmaiņās.
Vītols arī uzsvēris nepieciešamību izstrādāt pedagogu darba samaksas ilgtermiņa reformu, kas būs saistīta arī ar izmaiņām izglītības sistēmā kopumā, kā arī izstrādāt kredītu sistēmu pedagogiem, kas vēlas turpināt izglītošanos un kvalifikācijas celšanu.
Ministrs arī paļaujas uz ilglaicīgu valdošās koalīcijas partiju atbalstu izglītības sistēmas sakārtošanā.