Saeima ar pārbalsošanu tomēr noraida ieceri par tautas vēlētu prezidentu

Sākotnēji par Satversmes grozījumiem nobalsoja 26 deputāti – visi septiņi VL-TB/LNNK frakcijas deputāti, vairums – 15 - Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātu, "Par labu Latviju" (PLL) pārstāvji Andris Bērziņš (Rīga), Rita Strode un Edgars Zalāns, kā arī pie frakcijām nepiederošais Visvaldis Lācis. Pret bija 19 deputāti – no "Vienotības" frakcijas, kā arī Ingmārs Līdaka (ZZS) un Guntis Ulmanis (PLL), bet atturējās pieci "Vienotības" deputāti un Andris Šķēle (PLL). Līdz ar to vairākums nobalsojušo bija par, tāpēc grozījumi Satversmē tika nodoti komisijām.

Tomēr vēlāk deputāti pieprasīja šo lēmumu pārbalsot, jo zālē pēc pārtraukuma vēl neesot sanākuši daudzi parlamenta locekļi. Otrajā balsojumā grozījumus atbalstīja jau mazāk – 21 deputāts, jo trīs PLL deputāti, kā arī ZZS pārstāvji Iveta Grigule un Jānis Strazdiņš vairs nebalsoja par. Pret nobalsoja 20 deputāti, klāt nākot Lolitai Čigānei (V), bet atturējās nu jau 34 deputāti.

Līdz ar to Satversmes grozījumi komisijām netika nodoti, un tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos VL-TB/LNNK sagatavotos likumprojektus šajā paketē: grozījumus Satversmes tiesas likumā, Valsts prezidenta atlaišanas kartības likumu, Valsts prezidenta vēlēšanu likumu un priekšvēlēšanu aģitācijas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām un šo vēlēšanu finansēšanas likumu.

Jau vēstīts, ka VL-TB/LNNK rosināja Satversmē ierakstīt, ka Valsts prezidents ir valsts galva. Valsts prezidents kalpo tautas labumam, ir nacionālās vienotības, valstiskās neatkarības, demokrātijas un tiesiskuma balsts.

Valsts prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Vēlēšanu kārtību nosaka īpašs likums.

Tiesības izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidātu, pēc VL-TB/LNNK domām, ir jādod 10 000 balsstiesīgu vēlētāju vai vismaz desmit Saeimas deputātiem.

Kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse balsotāju, uzskatāms par ievēlētu Valsts prezidenta amatā. Ja pirmajā balsošanas kārtā neviens no kandidātiem nesaņem šādu vairākumu, rīkojama otra vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidāti, kas pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu. Kandidāts, kurš otrajā balsošanas kārtā saņēmis visvairāk balsu, uzskatāms par ievēlētu Valsts prezidenta amatā.

VL - TB/LNNK rosina arī paplašināt Valsts prezidenta tiesības, nosakot, ka Valsts prezidents pārstāv valsti starptautiski, paraksta starptautiskos līgumus un nosūta tos Saeimai ratifikācijai.

Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers vai citāds tikpat smags apdraudējums, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, Valsts prezidentam būtu tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to 24 stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds Valsts prezidenta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai. Ja apdraudējums turpina pastāvēt arī pēc trim mēnešiem, Saeima izņēmuma stāvokli var pagarināt. Saeima to var pagarināt vairākkārtīgi, bet ik reizes ne ilgāk par diviem mēnešiem.

Pēc tam, kad Saeima apstiprinājusi izņēmuma stāvokli, Valsts prezidents uzņemas Ministru kabineta vadību Valsts prezidentam ir tiesība atlaist Saeimu, bet šīs tiesības viņš var izmantot ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nākamajām Saeimas vai Valsts prezidenta vēlēšanām.

Valsts prezidents Valdis Zatlers "rīkojumu nr.2" par 10.Saeimas vēlēšanām izdeva sešas dienas pirms nākamajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

VL - TB/LNNK arī rosina Satversmē noteikt Valsts prezidenta atlaišanas procedūru. Ja Valsts prezidents apzināti ir izdarījis Satversmes vai citu būtisku likuma pārkāpumu, tad Saeima ar ne mazāk kā trīs piektdaļu visu Saeimas locekļu lēmumu sāk Valsts prezidenta atlaišanas procedūru.

Ja Saeima pieņēmusi lēmumu par Valsts prezidenta atlaišanas procedūras sākšanu, lieta tiek nodota izskatīšanai Satversmes tiesā, kuras spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

VL - TB/LNNK arī vēlējās, lai Satversmē būtu ierakstīts, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru ieceļ Valsts prezidents. Ministru kabineta sastāvu apstiprina Valsts prezidents.

Ministru prezidentam viņa amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Ministru prezidents un ministri par savu darbību ir atbildīgi Valsts prezidenta un Saeimas priekšā.

Ministru prezidentam vai ministram jāatkāpjas, kad Saeima ar visu deputātu vairākumu tiem izsaka neuzticību. Ja neuzticība izteikta Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam, ja atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas, un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Ministru prezidentam un ministram jāatkāpjas, kad Valsts prezidents to prasa.

Tiesnešus izvirza likumā noteiktā kārtībā, bet tiesnešus ieceļ Valsts prezidents, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Valsts prezidents vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.

Nacionālā apvienība vēlējās Satversmē noteikt, ka ne tikai Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde, bet arī Tiesībsargs ir neatkarīga iestāde.

Valsts kontrolieri un tiesībsargu izvirza Valsts prezidents, un apstiprina amatā Saeima. No amata atcelt Valsts kontrolieri un tiesībsargu var vienīgi uz tiesas sprieduma pamata.