Saeima atbalsta Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai
Foto: LETA

Saeima ceturtdien, 9. decembrī, atbalstīja Ģenerālprokuratūras lūgumu sākt kriminālvajāšanu pret deputātu Jāni Ādamsonu. Priekšlikumu atbalstīja 60 deputāti, bet pret balsoja 18.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ādamsonu izdos kriminālvajāšanai pēc apsūdzībām par Krimināllikuma 85. panta 1. daļā minēto, proti, par spiegošanu – par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā.

Šādā gadījumā vainīgajai personai draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Tāpat Ādamsons apsūdzēts par Krimināllikuma 180. panta 1. daļā minēto, proti, par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā.

Par šo pārkāpumu vainīgajam likumā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs vai naudas sods.

Deputāts arī apsūdzēts pēc Krimināllikuma 233. panta 2. daļā minēto, proti, par šaujamieroča, šaujamieroča būtisko sastāvdaļu, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas.

Par šādu nodarījumu vainīgajai personai draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra bija vērsusies pie Saeimas, lūdzot piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, kuru jūnijā Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja aizdomās par spiegošanu Krievijas labā.

Saeimas Kārtības rullī teikts, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Līdz šim vairumā gadījumu Saeima ir piekritusi aizdomās turētu deputātu kriminālvajāšanas sākšanai, taču ir bijuši arī pretēji balsojumi.

Jau ziņots, ka tiesa Ādamsonu nolēma apcietināt jūnija sākumā, un kopš tā laika drošības līdzekļa maiņa Ādamsonam bijusi nesekmīga.

Saeimas vairākums 10. jūnijā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.

Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85. panta pirmo daļu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts drošības dienestam (VDD) attiecībā uz Ādamsonu bija aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019. gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.

Ādamsons pēc apcietināšanas nolēma izstāties no partijas "Saskaņa" un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas, taču nav nolicis Saeimas deputāta mandātu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Nord Stream 2 Valsts drošības dienests Ģenerālprokuratūra Krievija Saeima Saskaņa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form