Saeima ceturtdien, 21. aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, ar kuriem plānots pakāpeniski palielināt valsts aizsardzības budžetu. Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) norādīja uz nepieciešamību stiprināt valsts militāro industriju.
Likuma grozījumus atbalstīja 86 deputāti.
Patlaban valsts aizsardzībai novirza 2,2–2,3% no IKP.
Likuma izmaiņas paredz, ka valsts aizsardzības budžets 2023. gadā būs 2,25% no IKP, 2024. gadā – 2,4% no IKP, bet 2025. gadā – 2,5% no IKP.
Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru, šogad valsts aizsardzībai tērē 758,35 miljonus eiro, 2023. gadā plānots tērēt 747,7 miljonus eiro, bet 2024. gadā – 771,2 miljonus eiro.
Tomēr līdz ar izmaiņām Valsts aizsardzības finansēšanas likumā valsts finansējums aizsardzībai 2023. gadā augs par papildus 138,7 miljoniem eiro, tādējādi nākamgad budžets aizsardzībai sasniegs aptuveni 886 miljonus eiro.
Savukārt 2024. gadā finansējums aizsardzībai augs par vēl papildus 231,3 miljoniem eiro, tam kopumā sasniedzot vienu miljardu eiro. Bet 2025. gadā aizsardzības budžets varētu sasniegt 1,1 miljardu eiro.
Uzrunā Saeimai aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzsvēra, ka aizsardzības budžeta palielinājums ir nepieciešams, jo, neskatoties pat uz to, ka Ukraina uzvarēs Krievijas sāktajā karā, tomēr joprojām saglabāsies Krievijas agresijas draudi.
"Mūsu uzdevums ir panākt, lai ne tikai mēs spētu agresoru padzīt no valsts, ja tas pie mums ieradīsies, bet arī jādara viss, lai viņš nespētu šeit uzturēties," uzsvēra Pabriks.
Lai to paveiktu, Latvija nepieciešami konkrēti ieroči. Pēc aizsardzības ministra teiktā, Latvijai nepieciešamas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai sargātu valsts debesis. Tāpat nepieciešamas krasta aizsardzības raķetes, "lai nekādi kuģi neparādītos mūsu tuvumā".
Pabriks arī norādīja, ka Latvijai nepieciešama raķešu artilērija, ar kuru atvairīt sauszemes spēku tuvošanos.
Ministrs informēja, ka Latvijā ir jāstiprina arī militārā industrija. Viņš piebilda, ka Latvija pirmo reizi ražos bruņu mašīnas savai lietošanai, kuras būs pieejamas 2023. gadā. Tāpat Latvijā plānots ražot dronus, munīciju utt.
Pabriks uzsvēra, ka drošība būs tā nozare, kas palīdzēs attīstīties Latvijas ekonomikai. Pēc viņa teiktā, plānots dibināt komercsabiedrību un ar valsts iesaisti, kas kontrolēs un uzraudzīs militāro ražošanu un militāro uzņēmumu darbību.
"Tas viss ir nepieciešams, lai Krievija zinātu, ka tā nevarēs nesodīta aiztikt kaimiņus. Karš pierāda, ka mēs tagad nevaram gulēt uz lauriem," uzsvēra Pabriks.
Jau vēstīts, ka koalīcijas partijas 28. februārī vienojās trīs gadu laikā palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka Putina režīma agresija Ukrainā mudināja Latviju palielināt tēriņus aizsardzībai.
