Pēc kaismīgām debatēm, kurās tika apšaubīta tā dēvētā
"veselības nodokļa" ieviešanas lietderība, Saeimas vairākums ceturtdien tomēr pauda konceptuālu atbalstu likumprojektiem, kas paredz valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sasaistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas faktu.
Valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas plānotas 92% apmērā no plānotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgās daļas jeb 3,65% no cilvēka ar nodokli apliekamajiem ienākumiem.
Tādējādi nodokļu slogs iedzīvotājiem nepalielināsies, taču tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi būs tikai tām obligāti vai brīvprātīgi apdrošināmajām personām, kuras iepriekšējā gadā veikušas iemaksas vismaz vienpadsmit kalendāros mēnešus.
"Šis likums un šīs reformas galvenais mērķis ir izspiests no mūsu Latvijas iedzīvotājiem, kas aizbrauca strādāt ārpus Latvijas, papildus naudu," kritizējot "veselības nodokļa" ieviešanas plānus, Saeimas debatēs pauda deputāts Igors Pimenovs (SC).
"Es saprotu, ka likums vajadzīgs, ka vajag izvest no pelēkās zonas visus nodokļa nemaksātājus. Bet šodien mēs nopelnīsim ar šo likumprojektu mēs nozarei labākajā gadījumā pusmiljonu, sliktākajā gadījumā nenopelnīsim neko," uzskata viņa partijas biedrs, deputāts Andrejs Klementjevs.
Valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs samaksāt divos veidos - reizi mēnesī maksājot 28 eiro vai arī samaksājot vienreizēju brīvprātīgu maksājumu trīs minimālo mēnešalgu apmērā.
Veselības aprūpes minimums - neatliekamā medicīniskā palīdzība, vairāku konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju - gan būs pieejami visiem valsts iedzīvotājiem, neatkarīgi no veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas.
Savukārt valsts apdrošinās konkrētas iedzīvotāju grupas, kam valsts apmaksātie pakalpojumi būs pieejami tādā pašā apmērā, kā "veselības nodokļa" maksātājiem. Proti, valsts apdrošinās bērnus vecumā līdz 18 gadiem, bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus vecumā līdz 24 gadiem, pensionārus un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus.
Tāpat valsts apdrošinās arī cilvēkus, kuri saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā līdz trim gadiem, personas, kuras saņem kādu no minētajiem pabalstiem un kurām ir vismaz trīs bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā, kā arī cilvēkus, kas saņem pabalstus vai piemaksu pie pabalsta par bērnu-invalīdu vai ar celiakiju sirgstoša bērna kopšanu.
Valsts apdrošināšana pienāksies arī cilvēkiem, kas kopj pieaugušus pirmās grupas invalīdus, invalīdiem, slimības pabalstu saņēmējiem un ļaudīm, kas saņem apdrošināšanas vai kaitējuma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, politiski represētajiem, bezdarbniekiem, audžuvecākiem, cilvēkiem, kas studē vai iegūst profesionālo izglītību, ieslodzītajiem, nelielu lauku saimniecību vai piemājas saimniecību īpašniekiem, orgānu donoriem un Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
