Saeima ceturtdien otrajā lasījumā akceptēja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz no nākamā gada rūpes par finansējumu skolēnu mācību līdzekļu sagādāšanai uzticēt valstij un pašvaldībām, bet vecākiem par savu naudu būs jānodrošina bērniem individuālie mācību līdzekļi un personiskās lietošanas piederumi.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums paredz, ka no valsts finansēs mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus. Savukārt pašvaldība nodrošinās tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.
Līdz ar to vecākiem pašiem būtu jārēķinās ar tēriņiem vien par dažādiem individuāliem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem, piemēram, skolas somām, ikdienas un svētku apģērbu, sporta tērpiem, rakstāmpiederumiem, apaviem un citām lietām.
Šo ieceri Saeimā būs jāvērtē vēl arī trešajā galīgajā lasījumā.
Atzinību par šo ieceri jau iepriekš ir paudis arī tiesībsargs Juris Jansons, kurš norādījis, ka ar tiem būs nodrošināta "Satversmē garantētā bezmaksas izglītība, mazinot un pat pilnībā izskaužot sociālo atstumtību un tiesisko nevienlīdzību".
Mācību līdzekļu iegādei no valsts budžeta līdzekļiem jau šogad ir piešķirta salīdzinoši lielāka summa nekā iepriekš - pērn tā nepārsniedza nepilnus divus latus par vienu skolēnu, tad no šā gada tā ir 6,26 lati un šogad mācību līdzekļu apmaksāšanai no valsts budžeta piešķirti apmēram divi miljoni latu. Nākamgad šim mērķim no valsts budžeta paredzēts piešķirt septiņus latus par vienu skolēnu, paredzējusi Izglītības un zinātnes ministrija.
Šiem budžeta plāniem gan savu piekrišanu vēl nav paudusi Finanšu ministrija.
Jau ziņots, ka tiesībsargs pērn aktualizējis jautājumus par to, kā valsts nodrošina Satversmē noteikto bezmaksas izglītību, norādot, ka IZM nav plāna, cik ilgā laikā to nodrošināt.
