Saeimas vairākums trešdien konceptuāli atbalstīja "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!" (A/P) un "KPV LV" deputātu priekšlikumu patvēruma meklētājiem ļaut sākt strādāt agrāk nekā likumā noteikts pašlaik.
Izmaiņas paredz patvēruma meklētājiem piešķirt tiesības strādāt pēc trīs mēnešiem pašreizējo sešu mēnešu vietā. Tas tādā gadījumā attiektos arī uz Latvijā nonākušajiem Baltkrievijas pilsoņiem, kuri varētu strādāt un paši sevi uzturēt pēc iespējas agrāk.
Imigrācijas likuma grozījumus virzīja deputāti Andrejs Judins (JV), Anda Čakša (JV), Ojārs Ēriks Kalniņš (JV), Mārtiņš Šteins (A/P), Inese Voika (A/P), Dace Rukšāne-Ščipčinska (A/P), Ieva Krapāne (PCL/KPV LV), Māris Možvillo (PCL/KPV LV), Inese Lībiņa-Egnere (JV) un bijušais deputāts Aivars Geidāns.
Kā skaidro A/P pārstāvji, izmaiņas rosinātas, lai sekmētu patvēruma meklētāju nodarbinātību, kvalifikācijas saglabāšanu un iekļaušanos Latvijā. Grozījumi paredz piešķirt tiesības strādāt patvēruma meklētājiem, kuru Latvijā iesniegtais pieteikums bēgļa vai alternatīvajam statusam nav izskatīts trīs mēnešu laikā un tas nav noticis ārzemnieka vainas dēļ.
"Termiņa saīsināšana ir cilvēciski un ekonomiski pareiza," norāda viens no priekšlikuma iesniedzējiem, deputāts Šteins. "Patvēruma meklētājiem Latvijā vairumā gadījumu ir grūti dzīvošanas apstākļi. Viņiem jāizdzīvo ar trīs eiro dienā jeb 84 eiro mēnesī," vērš uzmanību politiķis.
Savukārt pašreizējais regulējums paredz, ka patvēruma meklētājs drīkst būt nodarbināts, kad ir saņēmis pozitīvu lēmumu par statusa piešķiršanu vai nav saņēmis lēmumu sešu mēnešu laikā. Šo mēnešu laikā patvēruma meklētājs nav tiesīgs strādāt un ir spiests iztikt ar piešķirto pabalstu un sabiedrības ziedojumiem, skaidro partijā.
Atbalstīts arī bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) priekšlikums, kas paredz - ja lēmums par ārzemnieka iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, tad pieteicēja pārstāvim izpaužamo valsts noslēpumu saturošas informācijas apjomu noteiks valsts drošības iestāde.