Saeima ceturtdien, 6. oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem tiek paplašināts "tikumības" jēdziens izglītībā.
Pirms vairākiem gadiem plašu rezonansi izpelnījās deputātes Jūlijas Stepaņenko izstrādātie grozījumi Izglītības likumā jeb tā dēvētie "tikumības grozījumi".
Tomēr šā gada 27. aprīlī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēma vairāku deputātu priekšlikumu izslēgt no Izglītības likuma kopš 2015. gada spēkā esošo pantu, kas paredz, ka "izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene".
Diskusiju gaitā komisija tomēr vienojās no likuma neizslēgt tikumības jēdzienu, bet to paplašināt. Minētās Saeimas komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) savulaik atzina, ka 2015. gadā Izglītības likuma papildināšana ar tikumības jēdzienu notika tolaik Krievijā valdošās nostājas iespaidā, tāpēc likumā būtu paplašināms tikumības jēdziens, ar to saprotot arī tādas Satversmē ietvertās vērtības kā Latvijas valsts, cilvēka cieņa un brīvība.
Rezultātā atbildīgā komisija ierosināja regulējumā paplašināt tikumības jēdzienu, likumā nosakot, ka "izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts".
Plānots, ka informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai un to izvērtēšanas kritērijus noteiks Ministru kabinets.
Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko kritizēja piedāvātos likuma grozījumus, norādot, ka ar tiem "vecāku vara" pār izglītības saturu tiks izņemta no likuma. "Ja kritēriju noteikšanu atstāj Ministru kabineta ziņā, tad neko labu nevar sagaidīt. Tas nozīmē, ka vecākiem šīs tiesības turpmāk vairs nebūs. Būs tā, kā lems valdība un jaunais izglītības ministrs vai ministre," secināja deputāte.
Tikumības jēdziena paplašināšanu Izglītības likumā atbalstīja 67 deputāti, bet pret balsoja četri. Lai izmaiņas stātos spēkā, likuma grozījumi jāpieņem trešajā lasījumā.
Tā dēvētie "tikumības grozījumi" ir spēkā kopš 2015. gada vidus. Vēlāk valdība atbalstīja Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
