Saeima atbalsta izmaiņas ziņošanas kārtībā par aizdomīgiem darījumiem
Foto: Pixabay

Saeima otrdien, 15. jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību, kā arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Līdz šim normatīvais regulējums uzlika pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē.

Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu "goAML", kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā.

Tāpat ar likuma izmaiņām ieviests regulējums kopīga klientu izpētes rīka izveidei. Tas nepieciešams, lai veicinātu dalīšanos ar klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz iespēju izveidot divus kopīgu klientu izpētes rīku modeļus. Pirmā – slēgtā kopīgā klientu izpētes rīka – ietvaros, likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku. Savukārt atvērtais kopīgais klientu izpētes rīks piedāvātu klientu izpētei nepieciešamo informāciju jebkuram likuma subjektam, izpildot noteiktas prasības un saņemot šā pakalpojuma sniegšanai atļauju.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas nodrošinātu informācijas apmaiņu un radītu iespēju efektīvāk novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Attiecīgi mazinātos arī administratīvais slogs valsts iestāžu pusē, kuras šobrīd apkalpo katru likuma subjektu atsevišķi.

Likums arī paredz, ka FID rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu jāietver informācija, kas ir par pamatu izdotajam rīkojumam, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses.

Tāpat likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, rakstveidā informējot klientu par FID rīkojumu, tā kopijā būs jānorāda iesaldēšanas pamats, kā arī tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Saeima VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form