Saeima ceturtdien, 16. decembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz kārtību bērnu adopcijai uz ārvalstīm, izņemot ASV. Likuma izmaiņas atbalstīja 59 deputāti, 18 balsoja pret, bet divi atturejās.
Izmaiņas nosaka, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija, un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.
Pret minēto normu iebilda deputāts Juris Pūce (AP), kura ieskatā, minētais punktus būtībā paredz aizliegt bērnu adopciju uz ASV, toties atļauj adopciju uz visām pasaules valstīm, kas šīs konvencijas ir ratificējušas.
Deputātam nav saprotamas šādas izmaiņas regulējumā. Pūce piebilda, ka viņš šādu punktu likumā neatbalstīs un gadījumā, ja Saeimas vairākums tomēr atbalstīs šo vienu priekšlikumu, tad deputāts nevarēs atbalstīt likumprojektu kopumā.
Arī opozīcijas deputāte Regīna Ločmele (S) atzina, ka piedāvātais priekšlikums būtībā paredz liegumu bērnu adopcijai uz "bagātāko valsti pasaulē – ASV", jo Latvijas Bāriņtiesai nebūs iespēja pārbaudīt, kā uz ASV adoptētais bērns tur dzīvo.
"ASV tiek pasniegta kā briesmīga zeme. Bet runa ir par pusaudžiem un bērniem ar invaliditāti, kuri nevienam šeit nav vajadzīgi kā ģimenes locekļi uz visu mūžu. Jā, viņi aug audžuģimenēs, bet kas notiek tad, kad viņi sasniedz pilngadību? Patlaban, sasniedzot 18 gadu vecumu, bārenis tiek atstāts viens pats bez gandrīz nekādas sabiedrības palīdzības," klāstīja Ločmele, aicinot kolēģus neatbalstīt konkrēto priekšlikumu.
Savukārt opozīcijas deputāts Boriss Cilēvičs (S) aicināja, lemjot par šo priekšlikumu, vadīties no bērnu labākajām interesēm, kas ir – bērnam nodrošināt iespēju augt ģimenē, būt mīlētiem un aprūpētiem, jo Latvija patlaban to nevar nodrošināt. Cilēviča ieskatā, liegums adoptēt bērnus uz ASV savā ziņā ir arī neuzticības izteikšana Latvijas sadarbības partnervalstij.
Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš noraidīja izskanējušos pārmetumus, uzsverot, ka likuma izmaiņu norma paredz nodrošināt kontroli pār bērna adopciju, kā arī pēc adopcijas tiktu nodrošināta atgriezeniskā saite ar adoptēto. Kaimiņš arī uzsvēra, ka ar likuma izmaiņām "neviens nesaka, ka kāda valsts ir slikta".
Minētā punkta iekļaušanu likumā atbalstīja 53 deputāti, neatbalstīja – 23, bet balsojumā atturējās divi deputāti.
Likuma izmaiņas paredz, ka adopcija uz ārvalsti būs iespējama, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņems Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Ārvalstu adopcijas komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci noteiks Ministru kabinets.
Likums stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Savukārt līdz 2022. gada 30. jūnijam uzsāktās adopcijas procesa uz ārvalstīm lietās būs piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā adopcijas procesa uzsākšanas brīdī.
Iepriekš Kaimiņš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis komisijas uzmanības lokā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.
