Saeima ceturtdien, 1. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Ministru kabineta iekārtas likumā, ar kurām paredzēts izveidot Klimata un enerģētikas ministriju.
Jaunas ministrijas izveidi atbalstīja 52 deputāti, bet "pret" balsoja 45.
Šonedēļ Saeimas Juridiskā komisija neatbalstīja šī likuma izmaiņas, tomēr tas tika iekļauts ceturtdienas Saeimas sēdē.
Likuma izmaiņu mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību. Tāpat iecerēts veidot spēcīgu, profesionālu un kompaktu valsts pārvaldi, teikts likuma izmaiņu anotācijā.
Ministriju plānots veidot, pārceļot uz jaunveidojamo ministriju no Ekonomikas ministrijas struktūrvienības, kas izstrādā, organizē un koordinē enerģētikas jautājumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem.
Kā atzīmē likuma izmaiņu autori, valdības struktūrai ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm. Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā nozares ministra portfelis un atsevišķas ministrijas izveidošana tiek vērtēta pēc tā, cik būtiski pieaug konkrētās politikas nozares prioritātes. Ar likuma izmaiņām par vienu no šādām jomām paredzēts noteikt klimatu un enerģētiku.
"Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu šo politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus, teikts likuma izmaiņu anotācijā. Šobrīd politiskā atbildība par klimatu ir noteikta ministram, kas atbild arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību," uzsver likuma izmaiņu autori.
Tāpat likuma izmaiņu anotācijā atzīmēts, ka sekmīga enerģētikas politikas īstenošana ir kritiska visai sabiedrībai, īpaši ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un tam sekojošo enerģijas piegāžu uz Eiropu pārtraukšanu. Nepieciešams veltīt īpašu uzmanību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un tam, lai atteiktos no fosilajiem energoresursiem. Pašlaik par enerģētikas politiku atbild ekonomikas ministrs.
Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka klimata un enerģētikas ministra atlīdzībai un reprezentācijas izdevumiem gadā būtu nepieciešami 121 516 eiro, kurus ministrija aicina rast iekšējos resursos.
Opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers, kurš pirms nedēļas atbalstīja jaunas ministrijas izveidi, šodien šo ideju kritizēja, jo neredz plānoto reformu piedāvājumu.
Iepriekš Ministru prezidenta amata kandidāts, līdzšinējais premjers Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka ir jāveic izmaiņas Ministru kabineta iekārtas likumā, lai varētu pārkārtot ministriju departamentus un mainīt ministrus līdzīgi kā tas ir citās valstīs, kad esošais ierēdniecības korpuss tiek pārkārtots aktuālajām vajadzībām.
Viņš uzsvēra, ka ir jārisina ar energokrīzi saistīti jautājumi un jāmeklē iespējas iegūt lētākus energoresursus.
"Mums ir jāpārbūvē energosistēma. Kāpēc tas netika darīts? Tam ir dažādi iemesli. Mans ierosinājums visai Saeimai ir dot iespēju nedaudz pārkārtot Ministru kabineta iekārtu, lai izveidotu no esošajiem klucīšiem jaunu ministriju, lai Saeima no manis varētu prasīt atbildību – kur ir rezultāts?" sacīja Kariņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
