Foto: DELFI
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja likumu par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurā definēta slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, kā arī noteikts, ka tā ir aizliegta.

Likumprojektā noteikts: ja par aģitāciju ir saņemta samaksa un apmaksātājs atbilstoši šā likuma noteikumiem nav norādīts, tā uzskatāma par slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju. Par samaksu likuma izpratnē uzskatāma jebkāda atlīdzība, tai skaitā jebkuri mantiski labumi, pakalpojumi, tiesību nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības par labu citai personai un citi.

Slēptajai priekšvēlēšanu aģitācijai iztērētie līdzekļi tiek ieskaitīti attiecīgās politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai ar tām nesaistītās personas priekšvēlēšanu izdevumos.

Likumā iekļauts arī pienākums raidorganizācijām vismaz 150 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūtīt Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika izcenojumu visam priekšvēlēšanu periodam. Ja tas nav izdarīts, šai raidorganizācijai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir aizliegts izvietot aģitācijas materiālus. Tādi paši nosacījumi ir arī preses izdevumiem, tikai izcenojumi jānosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Likumprojektā papildināts arī priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegums vēlēšanu dienā un dienu pirms tām, nosakot, ka aģitācijas materiālu izvietošana šai periodā aizliegta arī internetā. Spēkā paliek aizliegums dienu pirms vēlēšanām aģitācijas materiālus izvietot radio un televīzijā, publiskās vietās, preses izdevumos, valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā puse pieder valstij vai pašvaldībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!