Foto: LETA
Saeima ceturtdien atbalstīja "valodas kvotu" ieviešanu nacionālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Par šo atbildīgās Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu nobalsoja 62 deputāti no koalīcijas un Tautas partijas, pret bija 30 deputāti no "Saskaņas centra", LPP/LC un PCTVL, bet atturējās LPP/LC deputātes Inta Feldmane un Inese Šlesere.

Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to veidotajā programmā nedēļas laikā vismaz 51% no visiem raidījumiem, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un skatlogu raidījumus, būtu Eiropas audiovizuālie darbi.

Nacionālajiem elektroniskie plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to veidotajā televīzijas programmā vismaz 40% no Eiropas audiovizuālajiem darbiem būtu latviešu valodā veidoti darbi, kuri tiek izplatīti raidlaikā no pulksten 19 līdz 23.

Nacionālajiem elektroniskajiem medijiem arī būs jānodrošina, lai to veidotajā programmā vismaz 65% no visiem raidījumiem būtu valsts valodā un raidījumi valsts valodā aizņemtu vismaz 65% no raidlaika. Par televīzijas raidījumiem valsts valodā uzskatāmi arī raidījumi svešvalodā, ja tas ir dublēts vai ieskaņots valsts valodā.

Saeima trešdien galīgajā lasījumā atbalstīja Elektronisko mediju likumu kopumā.

Jau ziņots, ka Valsts prezidenta Valda Zatlera juridiskā padomniece Inese Lībiņa-Egner uzsvēra: prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) ierosinājums Elektronisko mediju likumā noteikt, ka 65% raidījumu nacionālajos elektroniskajos medijos jābūt valsts valodā, nav pretrunā 2003.gada Satversmes tiesas (ST) spriedumam.

Lai gan 2003.gadā ST atcēla toreiz Televīzijas un radio likumā spēkā esošo normu par "valodas kvotām", Lībiņa-Egner skaidroja, ka jaunā norma neatbilst atceltajai. Tolaik svešvalodā bija atļauts raidīt tikai 30 procentus no raidlaika, turklāt visiem medijiem, arī reģionālajiem, uzsver prezidenta padomniece. Savukārt jaunā norma attiecas tikai uz nacionālajiem medijiem, proti, tādiem, kam ir pārklājums 99% Latvijas teritorijas, turklāt latviešu valodas īpatsvars arī ir nedaudz samazināts, salīdzinot ar iepriekš noteiktajiem 70%.

Pret "valodas kvotām" iebilda opozīcijā esošā apvienība "Saskaņas Centrs", uzskatot, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas atcēla "valodas kvotas" raidīšanai.

SC pieļāva, ka ar šādiem grozījumiem cerēts "pirms Saeimas vēlēšanām priekšplānā izvirzīt valodu jautājumus, lai paaugstinātu reitingu vienai no partijām un novirzītu uzmanību no sociālām un ekonomiskām problēmām. Faktiski tā ir vecā lozunga "Latvieti, nepadodies!" jauna redakcija".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!