bērna dzimums
Foto: PantherMedia/Scanpix

Saeima šodien nepabeidza izskatīt grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas paredz, ka turpmāk par dzimumšūnas donori varēs kļūt tikai dzemdējusi sieviete, kā arī atcelt ierobežojumus importēt un eksportēt donora dzimumšūnas.

Šis likumprojekts tika nodots atpakaļ komisijai, ņemot vērā, ka, pretēji komisijas lemtajam, tika atbalstīts viens no priekšlikumiem par konsultācijām grūtniecēm pirms aborta.

Komisijā atbalstītā likumprojekta redakcija paredzēja papildināt to ar pantu, kas noteica - grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, iespēju saņemt valsts nodrošinātu konsultāciju. Konsultācija būs brīvprātīga un būs iespējama pie ārsta psihoterapeita vai pie ginekologa, vai pie ģimenes ārsta, vai citas ārstniecības personas, kura ir apmācīta sniegt šādu konsultāciju. Apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Iespēju saņemt šādu konsultāciju valsts nodrošinās no 2018.gada.

Savukārt šodien Saeimas vairākums atbalstīja ierosinājumu noteikt, ka šādu konsultāciju var saņemt arī pie "cita speciālista", ne tikai ārstniecības personas. Kā skaidroja deputāte Inga Bite (LRA), tas nozīmētu, ka sieviete pati varētu izvēlēties to speciālistu, kurš viņai ir "visatbilstošākais konkrētajā situācijā" - jurists, sociālais darbinieks vai kāds cits.

Šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts, tāpēc referents Vitālijs Orlovs (S) aicināja šo likumprojektu nodot atpakaļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Deputāti šo ierosinājumu atbalstīja. Līdz ar to šī likuma izmaiņas vērtēs komisija un tad arī deputāti Saeimas sēdē.

Likumprojekta arī paredz noteikt, ka turpmāk par dzimumšūnas donori varēs kļūt tikai dzemdējusi sieviete. Tāpat kā iepriekš likumā būs noteikts, ka par dzimumšūnu donoru varēs kļūt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Iepriekš gan nebija paredzēts ierobežojums, ka par donoru var kļūt tikai dzemdējusi sieviete.

Ar likuma grozījumiem paredzēts atcelt ierobežojumu importēt un eksportēt donora dzimumšūnas medicīniskās apaugļošanas mērķim. Līdztekus likums paredzēs deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dzimumšūnu ieguves, apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas (arī eksportēšanas un importēšanas) un izsekojamības kārtību, kā arī kvalitātes un drošības prasības.

Pamatojot nepieciešamību atcelt dzimumšūnu importa un eksporta aizliegumu, likumprojekta autori norāda, ka starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem. Jāņem vērā, ka no viena donora dzimumšūnām valstī var būt ne vairāk par trim dzimušiem bērniem, lai pēc iespējas mazinātu neapzināta incesta risku - iespēju radīt pēcnācējus personām, kuras dzimušas no viena dzimumšūnu donora.

Likuma izmaiņas arī paredz nodrošināt iespēju grūtniecības pārtraukšanas gadījumā pacientei saņemt nedzīvi dzimuša augļa mirstīgās atliekas apglabāšanai. Grūtniecības līdz 22 nedēļai pārtraukšanas gadījumā ārstniecības iestāde izsniegs izrakstu un rakstveidā informēs pacienti par iespēju saņemt mirstīgās atliekas.

Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju Eiropā neauglīgi ir vidēji 8-10% procenti pāru. Latvijā ik gadu tiek veiktas vidēji 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras un mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst 200-300 bērnu. Neauglības ārstēšana un medicīniskā apaugļošana ir daļa no Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna, kas cita starpā paredz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru.

Kā vēstīts, izskatot šī likuma izmaiņas otrajā lasījumā, netika atbalstīti vairāki priekšlikumi noteikt stingrākus ierobežojumus abortu veikšanai. Toreiz Saeima neatbalstīja arī priekšlikumu par obligātu konsultāciju pirms pirmās grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas un ierosinājumu pagarināt pārdomu periodu pirms aborta izdarīšanas no 72 līdz 120 stundām.

Source

LETA

Tags

Grūtniecība Inga Bite Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form