Pirmajā lasījumā atbalstītie DL grozījumi attiecas uz militāro paramediķu apmācību, taču VL-TB/LNNK iesniedza ar to nesaistītus priekšlikumus. Saeima februārī, kad nacionālā apvienība iesniedza atsevišķu šādu DL grozījumu projektu, tos reiz jau neatbalstīja un nenodeva komisijām.
VL-TB/LNNK pārstāve Inese Laizāne ceturtdien debatēs par to atgādināja un sacīja, ka pēc mēneša "mēs sajūtam gandarījumu, ka esam saņēmuši konceptuālu atbalstu no Sociālo un darba lietu komisijas, no ļoti daudziem deputātiem". Vairāki deputāti frakcijai atzinuši, ka "lingvistiskā diskriminācija" Latvijā ir problēma, arī tiesībsarga atzinums esot minēto priekšlikumu atbalstīt, sacīja Laizāne.
"Nacionālā apvienība piedāvā īsāko ceļu – šodien balsot par mūsu priekšlikumiem," sacīja Laizāne, tomēr atzina, ka atbalstīs arī viedokli par dziļāku problēmas izzināšanu un diskusiju par grozījumiem vairākos DL pantos.
Sociālo un darba lietu komisijas pārstāve un "Vienotības" frakcijas vadītāja vietniece Ilze Viņkele uzsvēra, ka gan komisijas vairākuma viedoklis, gan "Vienotības" frakcijas viedoklis ir, ka tā esot problēma, bet tā jārisina "juridiski korektā veidā". "Vienotības" frakcija to darīšot, solīja VIņķele.
Balsojumā VL-TB/LNNK priekšlikumus atbalstīja deviņi deputāti – iesniedzēju frakcija un Ingmārs Čaklais (V), bet pret bija 30 deputāti – visa "Saskaņas centra" (SC) frakcija un Ainārs Šlesers (PLL). Atturējās 57 deputāti no "Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Par labu Latviju" frakcijām.
Jau ziņots, ka VL-TB/LNNK iesniegtajā likumprojektā bija paredzēts, ka konkrētas svešvalodu prasmes prasības nedrīkstēs noteikt, publicējot darba sludinājumu, darba intervijā, pieņemot darbā, kā arī darba tiesisko attiecību laikā. Obligātas prasības konkrētas ES oficiālās valodas prasmei darba devējs varēs noteikt tikai tad, ja "darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes", rosina likumprojekta autori.
Savukārt citu svešvalodu prasmes varētu prasīt "tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās", iecerējuši VL-TB/LNNK pārstāvji. Šādi noteikumi valdībai būtu jāizstrādā līdz 1.jūnijam, bet grozījumi likumā stātos spēkā 1.jūlijā, piedāvāja iesniedzēji.
Svešvalodu prasmes prasības arī būtu jānosaka darbinieka amata aprakstā vai darba līgumā, piedāvāja iesniedzēji. Grozījumos bija paredzēts aizliegt darba devēja atšķirīgu attieksmi atkarībā no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmes, piemēram, nosakot algu.
VL-TB/LNNK anotācijā skaidroja, ka grozījumi izstrādāti pēc Latvijas Ordeņu brālības ierosinājuma. Tos pieņemot, "mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs," klāsta deputāti. Ilgtermiņā tas pozitīvi ietekmētu arī demogrāfisko situāciju un mazinātu darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī "mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences", pieaugtu arī visi ar darbaspēku un patēriņu saistītie nodokļu ieņēmumi, prognozē VL-TB/LNNK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
