Saeima ceturtdien, 29. aprīlī, nobalsoja par vairāk nekā 40 Saeimas deputātu iesniegtās deklarācijas par armēņu genocīdu izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē, tādējādi nolemjot to neizskatīt šajā sēdē.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputātu pastāvīgos priekšlikumus var izskatīt Saeimas sēdē, uz kuru tas iesniegts, ja neviens deputāts neiebilst. Pret deklarācijas izskatīšanu šajā sēdē iebilda Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA), norādot, ka komisija pēdējā mēneša laikā strādā pie šī jautājuma kopā ar vēsturniekiem un ekspertiem, tāpēc pagaidāma būtu atliekama šīs deklarācijas izskatīšana.
Saskaņā ar iekšējo kārtību Saeimai ir jālemj arī par to, vai šo priekšlikumu izskatīt nākamajā sēdē.
Deputāts Romāns Naudiņš (NA) iebilda arī pret deklarācijas izskatīšanu nākamajā sēdē, jo tā esot nepilnīgi sagatavota. Tai nav pievienoti fakti, lai gan tekstā ir teikts, ka fakti nav apšaubāmi. Naudiņš norādīja, ka tas būtu jāvērtē kopā ar vēsturniekiem no dažādām valstīm, turklāt genocīda faktu varot konstatēt tikai ar tiesas spriedumu.
Deputāts norādīja, ka nepieciešams mudināt Armēniju pētīt šos notikumus. Naudiņš uzskata, ka darbs pie šīs tēmas jāturpina Ārlietu komisijā. Deputāts norādīja, ka deklarācijā minēts, ka Osmaņu impērijas teritorijā no 1915. līdz 1923. gadam tika īstenots armēņu genocīds, taču 1923. gadā Osmaņu impērija vispār vairs nepastāvēja.
Deklarācijas iesniedzēju vārdā uzstājās Juris Jurašs (JKP), kurš pauda nožēlu, ka Saeima tagad nevēlas skatīt šo jautājumu un ka jau desmitiem gadu nav lēmusi par šo jautājumu. "Mēs runājam un operējam ar vispārzināmiem faktiem un vēsturnieku pētījumiem," teica Jurašs, norādot, ka diezin vai Latvijas vēsturnieki kopā ar citu valstu vēsturniekiem varētu atklāt ko citu nekā jau atklāts.
"Mums drosmīgi jānosauc lietas īstajos vārdos un nav jānodod principus, kas svarīgi demokrātiskai valstij," teica Jurašs, aicinot Saeimu iekļaut šo jautājumu nākamajā sēdē un ārkārtas sēdi sasaukt pēc iespējas ātrāk.
Par deklarācijas projekta izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē nobalsoja 49 deputāti, pret bija 11 un atturējās 21. Pret balsoja pārsvarā Nacionālās apvienības frakcijas deputāti un vairāki "Attīstībai/Par!" pārstāvji. Atturējās "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības vairāki pārstāvji.
"Delfi" jau ziņoja, ka pagājušā nedēļā vairāk nekā 40 Saeimas deputātu no dažādām frakcijām iesnieguši izskatīšanai Saeimā deklarācijas par armēņu genocīdu projektu, kurā nosoda pret armēņu tautu līdz 1923. gadam vērstos genocīda noziegumus un godina to nevainīgu armēņu genocīda upuru piemiņu, pret kuriem tika vērsts noziegums pret cilvēci, un apliecina cieņu tiem izdzīvojušajiem, kuri cīnījās par cilvēka cieņu un iespēju dzīvot.
Deklarācijas projektā teikts, ka Saeima atzīmē, ka nav ne mazāko šaubu par vēsturiskajiem pierādījumiem, ka Osmaņu impērijas teritorijā no 1915. līdz 1923. gadam tika īstenots armēņu genocīds, likvidējot vairāku tūkstošu gadu ilgo armēņu klātbūtni savā vēsturiskajā dzimtenē.
Projektā uzsvērts, ka Saeima nosoda pret armēņu tautu līdz 1923. gadam vērstos genocīda noziegumus, dzimtās zemes atņemšanu, slepkavības un etnisko tīrīšanu nolūkā likvidēt armēņu tautības iedzīvotājus un iznīcināt armēņu kultūrvēsturisko mantojumu.
Tā atgādina, ka, ņemot vērā ANO 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu, genocīds ir nepārprotami jānosoda, lai nepieļautu tā atkārtošanos.
Projektā teikts, ka Saeima uzsver, ka godina to nevainīgu armēņu genocīda upuru piemiņu, pret kuriem tika vērsts noziegums pret cilvēci, un apliecina cieņu tiem izdzīvojušajiem, kuri cīnījās par cilvēka cieņu un iespēju dzīvot.
Deklarācijas projektu parakstījuši visi 15 Jaunās konservatīvās partijas frakcijas deputāti, vairāki deputāti no frakcijām "Saskaņa", "Attīstībai/Par!" un "KPV LV", kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti – Andris Kazinovskis, Evija Papule, Artuss Kaimiņš, Atis Zakatistovs.
Jau ziņots, ka Osmaņu impērijas varasiestādes 1915. gada 24. aprīlī apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.
Osmaņu impērijas armēņi tika deportēti uz Sīrijas tuksnesi, un daudzi zaudēja dzīvību ceļā vai koncentrācijas nometnēs.
Daži tika sadedzināti, citi noslīcināti, noindēti vai nomira slimību rezultātā, teikts tā laika diplomātu un izlūkdienestu liecībās.
