Trešdien galīgajā lasījumā Saeima izskatīja deviņus no 28 likumprojektiem.
Valdības sagatavotajā un Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtajā 2020. gada valsts budžeta likumprojektā budžeta ieņēmumi paredzēti 9,9 miljardi eiro, izdevumi 10 miljardi eiro, bet pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3 procenti no iekšzemes kopprodukta.
Budžetā visām pašvaldībām plānots pieaugums salīdzinājumā ar šo gadu, vidēji par 3,5%, kopumā pašvaldību ieņēmumi plānoti par 63 miljoniem lielāki. Aizsardzības nozarei paredzēti līdzekļi 2% no IKP.
No papildus sadalāmajiem līdzekļiem nākamā gada budžetā 229 miljoni paredzēti sociālās aizsardzības pasākumiem, 60 miljoni veselības aprūpes nozarei un 31 miljons pedagogu algām. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti kultūras iestādēm, zinātnei, demogrāfijas pasākumiem, kā arī tieslietu un iekšlietu jomām.
Budžets sagatavots, balstoties uz jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas 2020. gadam paredz IKP pieaugumu 2,8% apmērā.
"Delfi" jau ziņoja, ka pirmdien, 11. novembrī, nepilnās piecās stundās vienas dienas laikā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja priekšlikumus nākamā gada budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam pirms otrā un galīgā lasījuma.
Valdošās koalīcijas deputātiem disciplinēti balsojot, atbalstu guva tikai valdības un valdošās koalīcijas deputātu priekšlikumi, kamēr opozīcijas pārstāvju ierosinājumi tika noraidīti.
6. novembrī ārkārtas sēdē Ministru kabinets izskatīja nākamā gada budžetam iesniegtos priekšlikumus pirms galīgā lasījuma. Atbalstu guva vairāku nozaru ministriju un koalīcijas deputātu priekšlikumi, kā arī precizējošie Saeimas Juridiskā biroja tehniskie priekšlikumi, taču ministru atbalstu neizdevās gūt nevienam no Saeimas opozīcijas iesniegtajiem priekšlikumiem.
Ārkārtas sēdē valdība apstiprināja 18 miljonu eiro pārdali, palielinot budžeta projektā mediķu algām paredzēto finansējumu līdz kopumā 60 miljoniem eiro.
Valdība atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputātu priekšlikumu piešķirt papildu līdzekļus Olimpiskā centra "Rēzekne" pabeigšanai 2020.gadā. No nepieciešamajiem 1,956 miljoniem eiro valdība atbalstīja šim mērķim pārdalīt 998 000 eiro no Izglītības un zinātnes ministrijas paredzētajiem līdzekļiem sporta būvēm.
Arī skolēnu Dziesmu svētkiem nākamā gada budžetā programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiks iezīmēti 1,6 miljoni eiro, lai segtu arī svētku rīkošanas sadārdzinājumu.
Kā iepriekš solīts, uz otro lasījumu valdība nākamā gada budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektos paredz arī papildus viena miljona eiro gadā piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem nākamajos trīs gados, to attiecīgi sadalot – 750 tūkstoši Latvijas Radio un 250 tūkstoši Latvijas Televīzijai. Savukārt atbalstam vietējā satura veidošanai komercmedijos nākamā gada budžeta projektā paredzēti 500 tūkstoši eiro.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2020. gada valsts budžeta projekta, vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022. gadam likumprojekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā bija saņēmusi 324 priekšlikumus.
Valsts budžeta likumprojektam iesniegti 77 priekšlikumi, bet vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam – 56 priekšlikumi. Savukārt 26 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegts 191 priekšlikums. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam (MK).
Par valsts budžeta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta komisija pēc MK atzinuma saņemšanas darbu pie iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas sāka 7. novembrī.
